Atvērt galveno izvēlni

Baski ir tauta, kas apdzīvo teritoriju uz Spānijas un Francijas robežas, ko tradicionāli sauc par Basku Zemi. Baski ir vienīgā Rietumeiropas tauta, kas nerunā kādā no indoeiropiešu valodām. Basku valoda (Euskara) ir izolēta valoda un tās izcelsme nav pilnībā noskaidrota.

Baski
Euskaldunak
Basque people.png
Visi iedzīvotāji
Aptuveni 18 miljoni visā pasaulē
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Spānija; Francija
Valodas
basku; spāņu; franču
Reliģijas
katoļticība

Baski ir pazīstami vietējās valodās kā:

KultūraLabot

ValodaLabot

Pamatraksts: Basku valoda

Basku valodu mūsdienās lieto tikai 25—30%[1] reģiona iedzīvotāju. Basku valodā baski sevi identificē ar vārdu euskaldun un savu zemi — ar Euskal Herria, kas tulkojumā nozīmē attiecīgi "baskvalodīgais" un "baskvalodīgo zeme". Valodas jautājumi vienmēr ir bijusi politiska problēma, jo oficiālā Spānijas vai Francijas vara ir centusies ierobežot basku valodas lietošanu.

Mūsdienās valsts valodas uzspiešanas, diskriminējošas izglītības politikas, plašsaziņas līdzekļu ietekmes un masveidīgas imigrācijas dēļ faktiski visi baski (izņemot dažus pirmsskolas vecuma bērnus) prot savas attiecīgās valsts oficiālo valodu (spāņu vai franču). Līdz ar to ir ļoti maz basku valodā runājošu monoglotu: gandrīz visi baski abās Spānijas un Francijas robežas pusēs prot valsts valodu. Ņemot vērā, ka no citiem valsts novadiem ieceļojušo iedzīvotāju pirmā valoda parasti ir spāņu vai franču valoda, valsts valoda saglabā dominanci gan Spānijā, gan Francijā. Pēdējā laikā basku valdības mērķis ir mainīt šo tendenci, kas tiek uzskatīta par draudu basku valodas izdzīvošanai.[2]

Basku valoda, atšķirībā no lielākās daļas Eiropas valodu, kas pieder pie milzīgas indoeiropiešu saimes, tiek uzskatīta par izolētu valodu. Vēl viena basku valodas īpatnība ir, ka tā nepārtraukti ir runāta pašreizējā teritorijā ilgāk nekā jebkura cita mūsdienu Eiropas valoda, kas Eiropā parādījās iedzīvotāju migrācijas vai citādu kulturālu pārmaiņu dēļ.[3]

Tomēr populārie stereotipi, ka basku valoda ir "vecākā Eiropas valoda" un "unikāla pasaules valodu saimē", nereti tiek pārprasti un noved pie nepareiziem slēdzieniem.[4]

Gadsimtu garumā basku valoda ir bijusi pastāvīgā saskarsmē ar pārējām reģiona valodām, ar kurām tai ir parādījušās kopīgas iezīmes, tāpēc ir pārspīlēts uzskats par basku valodu kā par "savrupu, vecmodīgu un neeiropeisku" valodu." Basku valoda ir moderna valoda, kas mūsdienās ir nostabilizējusies plašsaziņas līdzekļos un mūsdienu saziņā, kā arī tiek runāta ļoti plašā sociālā un kulturālā kontekstā.

AtsaucesLabot

  1. Sociolinguistics (Eke.org) (angliski)
  2. X. Aierdi Urraza, Routes to linguistic and cultural integration for immigrants in the Basque Autonomous Community Archived 2007. gada 2. martā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
  3. TRASK, R. Larry: History of Basque. New York/London: Routledge, 1996. ISBN 0-415-13116-2 (angliski)
  4. J.C. Moreno Cabrera, Misconceptions about Basque Archived 2007. gada 2. martā, Wayback Machine vietnē. (angliski)