Rogvolods Borisovičs

**Rogvolods Borisovičs**
*Рагвалод-Васіль Барысавіч*
Rogvolods Borisovičs; Рагвалод-Васіль Барысавіч
	Kņaza Rogvoloda 1171. gadā izkaltais uzraksts uz laukakmeņa pie Druckas, kas tiek dēvēts par "Rogvoloda akmeni"
Druckas kņazs
	1127. gads — 1129. gads
Priekštecis	Rogvolods Vseslavičs
Pēctecis	?
	1140. gads — 1144. gads
Priekštecis	?
Pēctecis	Gļebs Rogvolodovičs
	1158. gads — 1159. gads
Priekštecis	Gļebs Rostislavičs
Pēctecis	?
	1162. gads — pēc 1171. gada
Priekštecis	?
Pēctecis	Gļebs Rogvolodovičs
Polockas kņazs
	1144. gads — 1151. gads
Priekštecis	Vasiļko Svjatoslavičs
Pēctecis	Rostislavs Gļebovičs
	1159. gads — 1162. gads
Priekštecis	Rostislavs Gļebovičs
Pēctecis	Vseslavs Vasiļkovičs
Miris	pēc 1171. gada
Dzīvesbiedre	Izjaslava Mstislaviča meita
Bērni	Gļebs Rogvolodovičs; Boriss Rogvolodovičs; Vseslavs Rogvolodovičs;
Dinastija	Rurika dinastija
Tēvs	Rogvolods Vseslavičs
Reliģija	pareizticība

Rogvolods (Vasīlijs) Borisovičs vai Rogvolods-Vasīlijs Rogvolodovičs (baltkrievu: Рагвалод-Васіль Барысавіч, Рагвалод-Васіль Рагвалодавіч; miris pēc 1171. gada) bija kņaza Rogvoloda-Borisa Vseslaviča dēls no Polockas Rurikoviču dinastijas. Polockas kņazs (1144—1151; 1159—1162), Druckas kņazs (1158—1171/1180), pēc citiem uzskatiem arī 1128.—1129. gadā.

Dzīvesstāsts labot šo sadaļu

Rogvolods (Ragnvalds) dzimis Druckas un Polockas kņaza Rogvoloda-Borisa Vseslaviča (valdīja līdz 1128.) ģimenē. Nosaukts par godu pirmajam Polockas vikingu ķēniņam Ragnvaldam (Ragnvaldr), bet viņa kristīgais vārds bija Vasīlijs. Uzskata, ka 1127. gadā viņa tēvs pēc kļūšanas par Polockas kņazu piešķīra Rogvolodam kādu no dalienas kņazistēm. Pēc Rogvoloda Vseslaviča tēva nāves 1128. gadā par Polockas kņazu kļuva viņa jaunākais brālis Dāvids Vseslavičs (1128-1129). Iespējams, ka pēc viņa padzīšanas par Polockas kņazu īslaicīgi iecēla Rogvolodu-Vasīliju, kurš atzina Kijivas lielkņaza virsvaru un cīnījās pret savu tēvabrāli Dāvidu Vseslaviču.

Kad Kijivas lielkņazs Mstislavs Vladimirovičs 1129. gadā pakļāva Polocku, Rogvolodu-Vasīliju kopā ar citiem Polockas kņazu dzimtas pārstāvjiem izsūtīja uz Cargradu,^[1] ar ko domāta Konstantinopole vai arī Gerzike.^[2]

1139./1140. gadā viņš atgriezās dzimtenē un pēc kņaza Vasiļko Svjatoslaviča nāves 1144. gadā kļuva par Polockas kņazu, pirms tam apprecoties ar lielkņaza Izjaslava Mstislaviča meitu. 1151. gadā Polockas bajāri viņu apcietināja un izdeva viņa pretiniekam Minskas kņazam Rostislavam Gļebovičam, kas pats kļuva par Polockas kņazu. Savas valdīšanas laikā (1151-1159) Rostislavs par Druckas kņazu iecēla savu dēlu Gļebu Rostislaviču, par Izjaslavas kņazu savu brāli Vsevolodu Gļeboviču, bet par Minskas un Gorodecas kņazu^[3] savu brāli Volodaru Gļeboviču.

Pēc atbrīvošanas no gūsta Rogvolods-Vasīlijs kopā ar Vitebskas kņazu Vseslavu atsāka karu pret Minskas kņaziem. 1158. gadā viņš atguva Druckas kņazisti, bet 1159. gadā padzina Rostislavu Gļeboviču no Polockas un iekaroja Izjaslavu, par kņazu ielikdams savu sabiedroto Bračislavu Vasiļkoviču no Vitebskas kņazu atzara. Viņa karaspēks desmit dienas aplenca Minskas pili, tomēr nespēja to ieņemt. 1160. gadā Rostislavs Gļebovičs atkal ieņēma Izjaslavu, bet Rogvolods-Vasīlijs Borisovičs sešas nedēļas aplenca Minsku. 1162. gadā viņš aplenca Gorodecas pili, bet kādā naktī kņazs Volodars kopā ar leišiem izlavījās no pils un sakāva Rogvoloda karadraudzi. Rogvolods bēga uz Slucku, tad uz Drucku, bet Polockā vairs neatgriezās. Par Polockas kņazu kļuva Vitebskas kņazs Vseslavs Vasiļkovičs.

Pēc 1162. gada hronikās nav ziņu par viņa tālāko likteni, bet saglabājies viņa 1171. gadā izkaltais uzraksts uz laukakmeņa pie Druckas, kas tiek dēvēts par "Rogvoloda akmeni".

Rogvolods miris pirms 1180. gada, kad hronikā kā Druckas kņazs minēts viņa dēls Gļebs Rogvolodovičs.

Viņa meita Efrosīnija (1145—1243) tiek godāta ka Polockas svētā aizbildne.

Literatūra labot šo sadaļu

Baumgarten N. Genealogies et mariages occidentaux des Rurikides Russes du X-е au ХIII-е siecle /Orientalia Christiana. -Roma.-1927. -N35.-95p. (franciski)
ПСРЛ, т. 2. Ипатьевская летопись. Фототип. изд. 1908 г. М., 1962. XVI 938 стб. 87 с IVc. (senkrievu)
Алексеев Л. В. Полоцкая земля // Древнерусские княжества Х-XIII вв. -М., −1975. -С.202-239 (krieviski)
Данилович В. Е. Очерк истории Полоцкой земли до конца XIV столетия. -К., 1896. −731 с. (krieviski)
Рапов О. М. Княжеские владения на Руси в первой половине XIII в. -М., 1977. −261 с. (krieviski)
Войтович Леонтій. Князівські династії Східної Європи (кінець IX — початок XVI ст.): склад, суспільна і політична роль. Історико-генеалогічне дослідження.. — Львів: Інститут українознавства ім. І.Крип’якевича, 2000. — 649 с. — ISBN 966-02-1683-1 (ukrainiski)

Skatīt arī labot šo sadaļu

Rurika dinastijas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Vasiļko Svjatoslavičs	Polockas kņazs 1128.—1129.(?); 1144.—1151.; 1159.—1162.	Pēctecis: Vseslavs Vasiļkovičs
Priekštecis: Gļebs Rostislavičs	Druckas kņazs 1158.—1171./1180.	Pēctecis: Gļebs Rogvolodovičs

Polockas valdnieku ciltskoks labot šo sadaļu

Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu

↑ Се же лето 6638 (1130) поточи Мьстислав полотьскии князе съ женами и с детми въ Грекы, же преступиша хрестьное челование. ... В то же время [6648] (1140) взидоста княжича два ис Царягорода. ... И усажа у три лодьи и поточи и Царюграду за неслушание их. А мужи свои посажа по городом их. - Skat. БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X – XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. – Мінск: Беларус. навука, 2010. – 410 с. (citāts no 47-48 lpp.)^{[novecojusi saite]} (baltkrieviski)
↑ «А.И.Веселовсий МЕЛКІЯ ЗАМТКИ КЪ БЫЛИНАМЪ. Журнал министерства народного просвещения 1896, №58. С. 43, 71.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 15. maijā. Skatīts: 2012. gada 7. aprīlī.
↑ Nav vienota viedokļa par Ipatija hronikā minētās Gorodecas atrašanās vietu. Lielākā daļa vēsturnieku uzskata, ka tā atradusies Polockas kņazistes rietumu pierobežā pie lietuviešu zemēm - skat. О. В. Творогов. ГОРОДЕЦ (или ГОРОДНО, ГОРОДЕН) Arhivēts 2013. gada 6. oktobrī, Wayback Machine vietnē..
↑ Iekavās senākais vikingu vārda variants
↑ Pēc Vseslava nāves viņa dēli sadalīja valsti dalienās

[1] Се же лето 6638 (1130) поточи Мьстислав полотьскии князе съ женами и с детми въ Грекы, же преступиша хрестьное челование. ... В то же время [6648] (1140) взидоста княжича два ис Царягорода. ... И усажа у три лодьи и поточи и Царюграду за неслушание их. А мужи свои посажа по городом их. - Skat. БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X – XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. – Мінск: Беларус. навука, 2010. – 410 с. (citāts no 47-48 lpp.)^{[novecojusi saite]} (baltkrieviski)

[2] «А.И.Веселовсий МЕЛКІЯ ЗАМТКИ КЪ БЫЛИНАМЪ. Журнал министерства народного просвещения 1896, №58. С. 43, 71.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 15. maijā. Skatīts: 2012. gada 7. aprīlī.

[3] Nav vienota viedokļa par Ipatija hronikā minētās Gorodecas atrašanās vietu. Lielākā daļa vēsturnieku uzskata, ka tā atradusies Polockas kņazistes rietumu pierobežā pie lietuviešu zemēm - skat. О. В. Творогов. ГОРОДЕЦ (или ГОРОДНО, ГОРОДЕН) Arhivēts 2013. gada 6. oktobrī, Wayback Machine vietnē..

[4] Iekavās senākais vikingu vārda variants

[5] Pēc Vseslava nāves viņa dēli sadalīja valsti dalienās

[1]

[2]

[3]