Druckas kņazi
Druckas kņazs bija Druckas (mūsdienās Druckas ciems Talačinas rajonā, Baltkrievijā) dalienu kņazistes valdnieka tituls 11.-14. gadsimtā. Druckas kņazi piederēja Polockas Rurikoviču dinastijai, 14. gadsimta vidū viņu valdījumus pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai.
Vēsture
labot šo sadaļu.png)
Pēc Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča nāves viņa valstī izveidoja Druckas, Minskas un Vitebskas dalienu kņazistes. Par pirmo Druckas kņazu 1101. gadā iecēla kņaza Vseslava dēlu Rogvolodu, kristītajā vārdā - Borisu, kas 1127. gada pats kļuva par Polockas kņazu. Kijivas lielkņazs Mstislavs Vladimirovičs Lielais 1129. gadā anektēja Polockas zemes un aizsūtīja tās kņazu dzimtu trimdā. Pēc atgriešanās no trimdas 1139. gadā sākās Druckas kņazu cīņa par varu Polockā ar Vitebskas un Minskas kņaziem, kas turpinājās līdz pat 13. gadsimta vidum.
13. gadsimta otrajā pusē Druckas kņazi nokļuva Minskas kņazu, vēlāk Vitebskas kņazu atkarībā. Ap 1270. gadu Vitebskas kņazi uz laiku nonāca Zelta Ordas, pēc tam Lietuvas dižkunigaitijas atkarībā. Pēdējais Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs Druckā bija Andrejs Vasiļjevičs, kas krita 1399. gada Vorsklas kaujā pret Ordas karaspēku.
Zināmie Druckas kņazi
labot šo sadaļu- Rogvolods (Boriss) Vseslavičs (1101—1127, 1140—1144), Polockas kņazs (1127-1128), pēc tam trimdā. Viņa valdīšanas laikā uz daudziem laukakmeņiem pie galvenajiem Polockas zemes tirdzniecības ceļiem tika iekalti krusti, kurus vēl tagad sauc par Borisa akmeņiem
- Gļebs Rogvolodovičs (1144—1151, ap 1171 - ap 1180)
- Gļebs Rostislavičs (1151—1158), Minskas kņaza vasalis
- Rogvolods Borisovičs (1158—1159, 1162 — ap 1171)
- Boriss Vseslavičs (ap 1190)
Ārējās saites
labot šo sadaļuВойтович Л. КНЯЗІВСЬКІ ДИНАСТІЇ СХІДНОЇ ЄВРОПИ (кінець IX — початок XVI ст.): склад, суспільна і політична роль (ukrainiski)