Roberts Eidemanis (dzimis 1895. gada 9. maijā Lejasciemā, miris 1937. gada 12. jūnijā Maskavā) bija latviešu izcelsmes Padomju Savienības ģenerālis (komkors) un literāts.

Roberts Eidemanis
Pēc apcietināšanas 1937. gadā
Pēc apcietināšanas 1937. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1895. gada 9. maijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Lejasciems, Lejasciema pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1937. gada 6. decembrī (42 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, KPFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, dzejnieks
Valoda latviešu valoda
Žanri Proza, dzeja

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu
 
Roberts Eidemanis un ASV kara atašejs Filips Feimonvils (Faymonville) skolnieku šaušanas sacensībās (1936).

Dzimis 1895. gada 9. maijā Lejasciema tautskolotāju ģimenē. Mācījās Valkas reālskolā, 1913. gadā publicēja stāstu "Kalnāju dzimta". Pēc skolas beigšanas 1914. gadā rudenī Eidemanis iestājās Petrogradas Meža institūtā. Šai laikā viņš sāka darbību sociālrevolucionāru (eseru) pulciņos.

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā Eidemani iesauca Krievijas impērijas armijā un nosūtīja uz Kijevas kara skolu, pēc kuras beigšanas iecēla par Sibīrijas strēlnieku pulku jaunāko virsnieku. Pēc Februāra revolūcijas Roberts Eidemanis 1917. gada martā kļuva par boļševiku partijas biedru. Viņš bija viens no boļševiku apvērsuma organizētājiem Sibīrijā, pēc kura darbojas Kanskas strādnieku karavīru deputātu padomē. Pirmajā Sibīrijas padomju kongresā tika ievēlēts par Sibīrijas CIK (Centrālās izpildkomitejas) locekli un tās priekšsēdētāja vietnieku. 1917. gada decembrī Irkutskā piedalījās junkuru sacelšanās apspiešanā. 1918. gada maijā Omskas rajonā vadīja kaujas pret čehoslovāku korpusu, vēlāk vadīja vairākas Sibīrijas partizānu nodaļas. 1919. gada sākumā Eidemanis komandēja 16. strēlnieku divīziju Donas frontē cīņās pret ģenerāli Krasnovu, pēc tam kā 41., vēlāk 46. strēlnieku divīzijas komandieris cīnījās pret Deņikina karaspēku. 1920. gadā Eidemanis komandēja 13. armijas kaujās pret Vrangeļa armiju. Viņa vadītajai armijai bija izšķirīga nozīme Krimas atslēgas — Kahovkas placdarmu — aizstāvēšanā. 1921. gadā Eidemani iecēla par Ukrainas un Krimas kara apgabala komandiera vietnieku. Tur kopā ar Frunzi vadīja cīņu pret Mahno vienībām Ukrainā.

Pēc pilsoņu kara beigām 1924. gadā viņu iecēla par Sibīrijas kara apgabala komandieri, bet no 1925. līdz 1932. gadam Eidemanis strādāja par Frunzes vārdā nosauktās Kara akadēmijas priekšnieku un komisāru. Kopš 1925. gada publicēja vairākus prozas darbus, darbojās latviešu kultūras un izglītības biedrībā "Prometejs". Bija Latvju Rakstnieku Centrālā biroja priekšsēdētājs, 1934. gadā uzņemts Padomju Rakstnieku savienībā.

1932. gadā Eidemanis kļuva par Revolucionārās kara padomes locekli un Aviācijas ķīmijas centrālās padomes (Осоавиахим) priekšsēdētāju. Lielā terora laikā R. Eidemani 1937. gada 22. maijā arestēja Maskavas partijas konferences laikā. Spīdzināšanā atzinis savu dalību militāri fašistiskā sazvērestībā un latviešu pagrīdes organizācijā. 11. jūnijā speciālā PSRS Augstākās tiesas sēdē viņam piesprieda nāves sodu. Nošauts 12. jūnijā kopā ar Tuhačevski, Jakiru, Uboreviču un citiem karavadoņiem. Līķis sadedzināts Maskavas Jaunās Donas kapsētas (Новое Донское кладбище) krematorijā, un Eidemaņa pīšļi kopā ar 669 citu upuru pīšļiem aprakti kapsētas kopīgajā kapā Nr. 1.[1] 1957. gadā reabilitēts.

Bibliogrāfija

labot šo sadaļu
  • Kalnaju dsimta (Kalnāju dzimta) 1913
  • Neapturams gājiens 1925
  • Ielenktie 1925
  • Akmeņu sacelšanās 1929 (atkārtoti 1969)
  • Miestiņa stāsti 1926
  • Pienākums 1926
  • Ejam tālāk uzbrukumā 1930
  • Atkalredzēšanās 1935
  • Pirms vētras 1935

Militāri tehniski apraksti (krieviski)

labot šo sadaļu
  • Борьба с кулацким повстанчеством и бандитизмом. Харьков, 1921 (Cīņa ar kulaku sacelšanos un bandītismu)
  • Очаги атаманщины и бандитизма. Харьков. 1921 (Atamanisma un bandītisma avoti)
  • Армия в 1917 году. М.-Л., Гос. изд., 1927. 107 стр. Kopā ar V. Meļikovu. (Armija 1917 gadā)
  • Гражданская война на Украине. Харьков. 1928. Kopā ar N. Kakurinu. (Pilsoņu karš Ukrainā)
  1. Arvīds Auns-Urālietis. «Maskavas kapu lauki». In Dzintra Vīksna. Latviešu saraksti (1929.-1938.). Austrumu latviešu biedrība, 1998. 42. lpp. ISBN 9984-9316-0-9. Pirmajā grāmatā ievietoti 670 upuru vārdi, kuru pīšļi sabērti Donas kapsētas kopīgajā kapā Nr. 1. Nosaukti latviešu uzvārdi, lai gan arī ne visi, kas tur atraduši pēdējo mājvietu — R.Eidemanis, R.Eihe. J.Gavēnis, A.Drīzulis, L.Laicens, J.Lencmanis, I.Smilga un citi.

Ārējās saites

labot šo sadaļu