Rietumkrievijas valdība
Rietumkrievijas valdība jeb Rietumu - Krievijas valdība (krievu: За́падно-ру́сское прави́тельство) bija 1919. gada jūlijā Berlīnē dibināta marionešu valdība, kuras mērķis bija pārstāvēt Vācijas intereses Baltijas zemēs pēc tam, kad neveiksmi bija piedzīvojuši mēģinājumi izveidot Vācijas pakļautībā esošu Baltijas hercogisti (1918) un Latvijas Pagaidu valdību (1919). Septembra vidū Rietumkrievijas valdībai izdevās iegūt kredītu 300 miljonu vācu marku apmērā uz 10 gadiem.
Rietumkrievijas valdībai no 17. septembra formāli pakļāvās Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, tomēr 6. oktobrī tās pavēlnieks Bermonts-Avalovs izveidoja sev padotu Rietumu Krievijas padomi (krievu: Совет Западной России, vācu: Verwaltungsrat der Westarmee), kas pārņēma Rietumu - Krievijas valdības funkcijas.[1]
Rietumu - Krievijas valdības sastāvs (jūlijs-septembris)
labot šo sadaļu- Premjerministrs (Министр-председатель) un ārlietu ministrs ģenerālleitnants Vasīlijs Biskupskis (Василий Викторович Бискупский)
- Finanšu ministrs Hermanis fon Bergs (Герман Васильевич фон Берг)
- Kara ministrs pulkvedis Pjotrs Durnovo (Пётр Петрович Дурново)
- Iekšlietu ministrs Georgijs Derjugins (Георгий Михайлович Дерюгин)
- Izglītības ministrs Vasilijs Pope (Василий Максимович Поппе)
- Tirdzniecības ministrs Andrejs Rēmers (Андрей Константинович Реммер)
- Zemkopības ministrs D. Zjakins (Д. Зякин)
Rietumu Krievijas padomes sastāvs (oktobris - novembris)
labot šo sadaļu- Priekšsēdētājs Konstanīns fon der Pālens (Константин Константинович Пален) v. i., vēlāk Ludvigs Knorings (Кнорринг),
- Finanšu un tirdzniecības-rūpniecības nodaļas vadītājs Rūdolfs fon Engelharts (Р. Р. Энгельгардт),
- Kara lietu nodaļas vadītājs pulkvedis Aleksandrs Čerņilovskis-Sokols (Александр Данилович Черниловский-Сокол),
- Tieslietu nodaļas vadītājs Aleksandrs Rimskis-Korsakovs (Александр Александрович Римский-Корсаков),
- Valsts īpašuma un zemkopības nodaļas vadītājs Aleksandrs Arājs (Александр Арайс),
- Padomes lietvedis Kārlis Zimins (Карл К. Зимин).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Цветков В. Ж. Белое дело в России. 1919 г. (формирование и эволюция политических структур Белого движения в России). Москва, 2009, с.340 — 364.