Autodesk Revit Architecture, bieži saukts vienkārši par Revit, ir BIM programma, kuru izstrādājis Autodesk. Ar šo programmu ir iespējams uzreiz strādāt gan 3D modelēšanā, gan ar 2D rasēšanas elementiem. BIM ir datorizētas projektēšanas (CAD) paradigma, kas izmanto 3D objektus, kas attēlo reālu, fizisku konstrukciju elementus, kā, piemēram, sienas un durvis. Revit projekta datubāze var saturēt informāciju par projektu būvniecības laiku dažādās stadijās: no koncepta līdz būvniecībai un ekspluatācijas pārtraukšanai. Tā ir tā sauktā 4D CAD, kur laiks ir ceturtā dimensija.

Autodesk 2002. gadā iegādājās Masačūsetā bāzēto Revit technology Corporation par 133 miljonien ASV dolāru. Jaunākā, 2011. gada martā izlaistā versija ir Revit Architecture/Structure/MEP 2012 un tai atbilstošā AutoCAD Revit Suite 2012 (AutoCAD Revit Suite iekļauj kombinētu AutoCAD un Revit attiecīgo darba staciju par nedaudz augstāku cenu nekā Revit atsevišķi). 2008. gada 29. septembrī Autodesk izlaida Revit 2009 64-bitu versiju abonamentiem. Abas 32-bitu un 64-bitu versijas ir pieejamas Revit 2010 un 2011 produktiem bez abonēšanas standarta instalācijā. Revit ir pieejams dažādās valodās, tajā skaitā vācu, franču, itāļu, spāņu, čehu, poļu, ungāru un krievu.[nepieciešama atsauce]

Vēsture labot šo sadaļu

1997. gadā Irwin Junger un Leonid Raiz, ProEngineer kodola programmatūras izstrādes komanda, dibināja Charles River Softwere. Pirmais birojs atradās Wellesey, MA Amerikas Savienotajās Vaslstīs. Kompānija tika izveidota, lai atrisinātu, pēc viņu domām, trūkumus parametriskās modelēšanas platformā, kas paredzēta arhitektiem. Vadības komanda un direktoru padome bija CAD industrijas veterāni ar vairāku gadu pieredzi inovatīvu programmu tehnoloģijās. Viņu vadošajā projektā (Revit) bija iekļauts tāds pats 3D princips kā Pro/E, bet lielāku vērību pievērsa modeļa konceptam.

2000. gadā kompānija tika pārdēvēta par Revit Technology corporation, un 2000. gada 5. aprīlī Kembridžā tika izlaista pirmā Revit (1.0) versija. Tā tika piedāvāta kā programmatūras noma un to nevarēja iegādāties. Revit bija pirmā parametriskā ēku modelēšanas programma, radīta AEC industrijai (neskaitot ArchiCAD, kas tika radīts 1987. gadā). Tā tehnoloģija piedāvāja viegli izmantojamu modeļa koncepta platformu, kas ļauj arhitektiem, inženieriem un būvniekiem veikt ēkas dzīves cikla plānošanu ēkas projektam. Revit inteliģentā dizaina vide veicināja projekta pārskatīšanu , jo bija reālā laika dokumentācijas sinhronizācija.

2002. gada 21. februārī Autodesk paziņoja par ieceri iegādāties Revit Technology Corporation. Pēc iegādāšanās tika veikta programmas izpēte, attīstība un uzlabošana. Kopš 2004. gada Autodesk ir izlaidis vairākas Revit versijas, un, kopš neizmanto nomas programmatūru, tās cenas ir kļuvušas pieejamākas. Kopš Revit Architecture 2009 izlaišanas tā ir kļuvusi par BIM standartu AEC industrijā.

Produktu saraksts labot šo sadaļu

Kopš Autodesk iegādājās Revit, tas ir izstrādājis trīs Revit versijas dažādiem ēku projektēšanas veidiem.

AutoCAD Revit Architecture Suite ir iekļauts Revit Architecture, AutoCAD, and AutoCAD Architecture.AutoCAD Revit Architecture Visualization Suite[novecojusi saite] kurā ir iekļauts 3ds Max design un Navisworks Review ir pieejams tikai atsevišķās valstīs: Singapūrā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā, Jaunzēlandē un Kanādā.

Revit darbības princips labot šo sadaļu

Revit izmanto .RVT failus BIM modeļu saglabāšanai. Parasti ēku veido, izmantojot 3D objektus, kā sienas, grīdas, jumtus, nesošās konstrukcijas,logus, durvis un citus objektus, kas nepieciešami. Šos 3D ēkas objektus ar parametriem (kā logi un durvis) vai 2D rasējumu objektus (kā virsmas ieklājums)sauc par "saimēm" un tei tiek saglabāti .RFA failā un pievienoti RVT datubāzē pēc nepieciešamības.

Revit modelis ir viena faila datubāze, kurā ir dažāda veida informācija par projektu, kā, piemēram, plāni, griezumi, fasādes, apzīmējumi un grafiki. Tāpēc, veicot izmaiņas vienā datubāzes elementā (piemēram, plānā), tās tiek veiktas arī pārējos datubāzes elementos (kā fasādēs un griezumos). Tādejādi Revit rasējumi un grafiki vienmēr tiek automātiski atjaunināti.

Kad projekta datubāze tiek koplietota, tiek izvedots centrālais fails, kurā glabājās galvenā datubāzes kopija serverī. Katrs lietotājs strādā centrālā faila kopijā, kas saglabāta lietotāja darbstacijā. Lietotāji saglabā kopijas centrālajā failā, to papildinot un saņemot izmaiņas no citiem lietotājiem. Strādājot ar objektu, Revit pārbauda centrālo failu katrreiz, kad lietotājs sāk darbu, lai redzētu, vai kāds cits lietotājs nestrādā ar to pašu objektu. Tas pasargā no vienlaicīgas divu lietotāju darbības vienlaicīgi pie viena objekta un novērš konfliktus.

Strādājot vairākiem darbiniekiem pie viena projekta un veidojot savu datubāzi, to var savienot ar konsultantu datu bāzi pārbaudēm. Revit var veikt sadursmju pārbaudi, kas konstatē, vai dažādi ēkas komponenti aizņem to pašu fizisko telpu. Revit ir viena no BIM programmām, kas atbalsta atvērto XML-bāzēto standartu,kuru izstrādāja buildingSMART organizācija. Šis failu tips atļauj klientam vai ģenerāluzņēmējam sekot līdzi projekta darba gaitai BIM vidē. IFC nav patentēts formāts, tāpēc tas ir pieejams un saderīgs ar citām datu bāzēm.

Modelēšana labot šo sadaļu

Revit izmanto darba vidi, kas ir līdzīga Inventor videi 3D modelēšanai. Šī vide ļau lietotājam ekstrudēt, rotēt, mainīt formas 2D plaknē, tās pārveidojot 3D objektā. Šīs darbības ir pielietojamas arī jau izveidotiem objektiem, tos apgriežot vai mainot formu. Diemžēl Revit nav funkcijas, kas ļauj manipulēt ar objekta atsevišķiem poligoniem.

Lai arī cik primitīvi tas liktos, pieredzējis lietotājs spēj izveidot reālistisku un precīzu objekta modeli, kā arī importēt gatavus modeļus no citām programmām. Tas arī nodrošina, ka ģeneratīvo sastāvdaļu objekti tiek saglabāti, lai tos varētu kontrolēt, mainot parametrus. Revit saimes var veidot ar parametru izmēriem, t.i., kontrolēt ar parametriem. Tas ļauj modificēt doto komponentu, mainot definētās vērtības, kā augstumu un platumu.

Pielietojums labot šo sadaļu

Revit ir paredzēts kā nozīmīgs komponents Celtnes Informācijas Modelēšanā (BIM). Galvenā Revit funkcija ir izskaust liekas darbības, kā, piemēram, veidot dažādus modeļus dažādās nozarēs. Šobrīd arhitekti, konsultanti, ģenerāluzņēmēji un ražotājs katrs veido savus modeļus un datubāzes. BIM ir paredzēts, lai aizvietotu šādu piegājienu ar vienu centralizētu datubāzi. Revit modeļi un datubāzes no dažādām nozarēm (arhitektūras, celtniecības un mehānikas) var tik savienoti vai kombinēti vienā modelī. Tas ļauj izmantot vienu modeli un saistīto datu bāzi, lai nodrošinātu, ka visām pusēm ir jaunākā informācija un nav pārpratumu. Revit izmanto savu renderēšanas dzinēju, lai novērstu sarežģītas ģeometrijas interpretācijas, ļaujot veidot un izprast sarežģītāku dizainu.

Saimēs iedalīts saturs labot šo sadaļu

Revit izmato terminu "saimes" (family), lai aprakstītu atsevišķu ēkas modeļa daļu. Ir dažādas kategorijas saimes: trīs galvenās ir sistēmu, detaļu un in-place saimes. Līdzīgi kā citās programmās izmanto "blokus" un "ievietošanu". Hierarhisku sistēmu izmanto, kad saime nosaka Revit, kā kaut ko izveidot,saimes tips liek norādīt dažus parametrus, kas jāpiemēro, un konkrētā tipa elements ir daļa no ēkas modeļa. Piemēram, "dubultviru durvis" (swing door) ir saimes nosaukums. Tās var būt dažāda tipa ar dažādiem izmēriem un reālu modeli, kuru var ievietot sienā.

Renderēšana labot šo sadaļu

Kad lietotājs Revit vidē izvedo ēku, istabu, modeli vai kādu citu objektu, var izmantot Revit renderēšanas dzinēju, lai iegūtu reālistisku attēlu, izmantojot iepriekš izveidotu modeli, sienu, grīdu un citus rīkus vai veidojot savus modeļus, sienas, materiālus, u.t.t. Sienu un modeļu veidošanas process ir diezgan vienkāršs, lai to varētu iemācīties vienas dienas laikā. Revit 2010 ir iekļauti iepriekš sagatavoti materiāli, kurus iespējams pārveidot pēc nepieciešamības. Lietotājs var sākt arī ar vispārēju materiālu, kuru var pielāgot līdz nepieciešamajam detalizācija līmenim, kas nav iespējam daudzās 3D modelēšanas programmās. Šādi lietotājs var uzstādīt rotāciju, izmēru, spilgtumu un tekstūras intensitāti, gloss maps, transparency maps, reflection maps, oblique reflection maps, hole maps, un bump maps. Izmantojot eksperimentālu spraudni ir iespējams ar mākoņdatošanas (cloud) palīdzību renderēt attēlus caur AutoDesk kontu nevis savā datorā.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu

 
Wikibooks
Wikibooks ir grāmata par šo tēmu