Rentgenlampa
Rentgenlampa ir ierīce rentgenstaru iegūšanai. Tā sastāv no katoda (volframa kvēldiegs) un anoda (kuru dzesē), kas atrodas vakuumā. Mazjaudīgām rentgenlampām (līdz ~3 kW) anods ir nekustīgs un elektronu kūlis krīt vienā un tajā pašā vietā, anodu dzesē ar ūdeni. Lielas jaudas rentgenlampām (~ virs 14 kW) katods ir rotējošs disks un elektronu plankuma atrašanās vieta mainās.
- K — katods,
- A — anods jeb antikatods,
- X — rentgenstari
- - — elektroni
- C — siltuma aizvadītājs
- Win — ūdens pievads
- Wout — ūdens izvads
- Uh — katoda spriegums
- Ua — paātrinājuma spriegums
Katoda emitētie elektroni pēc paātrināšanas elektriskajā laukā (anodspriegums >10 kV) bremzējas sadursmē ar anodu, un daļa (~ 1%) no to kinētiskās enerģijas tiek izstarota rentgenstarojuma veidā (un pārējā daļa (>95%) pāriet siltumā). Katodu parasti izgatavo no volframa, anodu — no volframa, molibdēna, vara, hroma, dzelzs, kobalta, niķeļa vai citiem metāliem. Ja nepieciešams vienkārši intensīvs baltais rentgenstarojums, anodam lieto metālus ar augstu kušanas temperatūru; ja nepieciešams starojums ar noteiktu spektru, nākas lietot metālus, kuriem atbilst vajadzīgās raksturīgā starojuma līnijas. Rentgenlampas darbības laikā anoda virsma uzkarst līdz augstām temperatūrām un daļēji iztvaiko. Daļa no anoda materiāla nosēžas uz lampas sienām un ar laiku var radīt īssavienojumu starp anodu un katodu. Šajā procesā anoda virsma paliek grumbuļaina, un tas pasliktina rentgenstaru kūļa paralelitāti. Rentgenstaru viļņa garumu var mainīt, mainot anodspriegumu un lietojot filtrus, lai atfiltrētu starojumu ar pārāk mazu viļņa garumu.
Rentgenlampas parasti izmanto medicīnā, defektoskopijā un struktūranalīzē. Atkarībā no pielietojuma rentgenlampām var būt dažādas konstrukcijas.