Rabdofans-(La)
Rabdofans-(La) (no grieķu rhabdos — "stienis" un phainesthai — "šķist", dēļ raksturīgām spektra joslām) jeb skovilīts ir diezgan rets minerāls. Izdalīts kā atsevišķs minerāls 1959. gadā. Vāji radioaktīvs - 1 236 Bq/g..
Rabdofans-(La) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Klase | Fosfātu minerāls |
Štrunca ID | 7/C.29-20 |
Ķīmiskā formula | (La,Ce)PO4·(H2O) |
Singonija | heksagonālā |
Īpašības | |
Krāsa | Brūns, iesārts, dzeltenbalts |
Svītras krāsa | Balta |
Habituss | Garoziņas, pumpurveida, masīvs, paretam - smalki, radiāli izvietoti adatveida kristāliņi, ļoti reti - heksagonālas prizmas |
Skaldnība | Nav |
Lūzums | Nelīdzens |
Cietība pēc Mosa skalas | 3,5 |
Spīdums | Taukains |
Caurspīdīgums | Puscaurspīdīgs |
Laušanas koeficients | nω = 1.654 nε = 1.703 |
Blīvums | 3,94 g/cm3 |
Izmantošana
labot šo sadaļuKaut arī šis minerāls ir diezgan rets, tas satur ļoti retus elementus (lantāns, cērijs, neodīms) un dažreiz tiek izmantots to ieguvei.
Atradnes
labot šo sadaļu- ASV
- Konektikuta, Līčfīldas grāfiste, Skovilas rūdu iegulas
- Burundi, Gakara
- Kanāda, Kvebeka, Monsenhilēra, Pudretas karjers
- Krievija, Murmanskas aogabals, Kolas pussala, Lovozero, Karnasurta kalns
- Lielbritānija, Kornvola, Tivardreāta
- Vācija
- Bādene-Virtemberga, Švarcvalde, Haigerahas ieleja, Zilberbrunles raktuves
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Mindat.org (angliski)
- Webmineral.org (angliski)
Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |