Rūdolfs Eglītis

Rūdolfs Eglītis (1892—1962) bija latviešu ārsts, Limbažu pilsētas galva (1936—1940, 1941).

Rūdolfs Eglītis Personīgā informācija Dzimis 1892. gada 16. septembrī Limbažu pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1969. gada 1. februārī (76 gadi) Vašingtona, ASV Tautība latvietis Nodarbošanās ārsts

Dzīvesgājums

Dzimis 1892. gada 16. septembrī Limbažu pagasta "Langaču" mājās zemkopja Jāņa Eglīša ģimenē. 1911. gada jūnijā Rūdolfs Eglītis absolvēja Ķeniņu ģimnāziju Rīgā, studēja medicīnu Tērbatas Universitātē.

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā viņš sāka strādāt par Vecpiebalgas un apkārtnes pagastu ārstu un vācu okupācijas laikā 1918. gada martā nokārtoja Tērbatā ārsta gala eksāmenus, un augustā pārcēlās uz Limbažiem. 1919. gada 2. jūlijā Limbažu pilsētas dome ievēlēja Eglīti par priekšsēdētāja vietnieku un pieņēma darbā par pilsētas ārstu. 1919. gada decembrī Eglītis kopā ar sievu un dēlu atgriezās Vecpiebalgā, bet Latgales atbrīvošanas cīņu laikā 1920. gada janvārī un februārī dienēja Latvijas armijā kā kara ārsts.

1922. gada maijā Rūdolfs Eglītis atgriezās Limbažos, kur kopā ar ārstu Keselu strādāja Limbažu slimnīcā. 1924., 1927. un 1931. gadā viņu ievēlēja par Limbažu domes priekšsēdētāju no namsaimnieku saraksta. 1930. gada 7. martā viņu iecēla par pilsētas ārstu, bet 1931. gadā par aizsargu bataljona ārstu. No 1936. gada 19. oktobra līdz Latvijas okupācijai 1940. gada vasarā Eglītis bija Limbažu pilsētas galva. 1940. gada 5. augustā avīze "Cīņa" paziņoja par Limbažu pilsētas vecākā un valdes atcelšanu. Eglītis strādāja par Limbažu slimnīcas un poliklīnikas — ambulances ārstu.

Vācu okupācijas laikā 1941. gada jūlija beigās viņš vēlreiz uzņēmās Limbažu pilsētas vecākā amatu, bet decembra sākumā Eglītis nodeva pilsētas vecākā pilnvaras Kārlim Gobam un uzņēmās privātārsta praksi Rīgas ielā 6.

1944. gada augustā Eglīšu ģimene devās bēgļu gaitās uz Vāciju, strādāja Pelvormas salā Šlēsvigas Ziemeļjūras piekrastē. Pēc Vācijas kapitulācijas Eglītis dzīvoja Flensburgā, kur strādāja kā bēgļu ārsts. 1950. gadā Eglītis pārcēlās uz ASV un strādāja par ātrās palīdzības ārstu Ņujorkā, bet no 1952. gada par galveno ārstu tuberkulozes klīnikā Henritonā, Mērilendā.

1962. gadā viņš devās pensijā un pēdējos dzīves gadus pavadīja kopā ar meitu un mazbērniem, strādādams privātpraksē Vašingtonas priekšpilsētā Betesdā. Miris 1969. gada 1. februārī, pārapbedīts Limbažu kapos.