Friča Brīvzemnieka pamatskola
Friča Brīvzemnieka pamatskola ir Friča Brīvzemnieka vārdā nosaukta pamatskola Āgenskalnā Rīgā, kurā mācības notiek no 1. līdz 9. klasei divās izglītības programmās. Skola piedāvā apmeklēt dažādas interešu izglītības programmas — folklora, koriģējošā vingrošana, tēlotāja mākslas nodarbības, koris, vokālais ansamblis, tautas dejas, keramika, rokdarbi, skatuves runas nodarbības, kokapstrāde, sporta spēles, rīta rosme un ritmika.
| Friča Brīvzemnieka pamatskola | |
|---|---|
 | |
| Atrašanās vieta | |
  Friča Brīvzemnieka pamatskola | |
Zeļļu iela 4, Rīga  Latvija | |
| Koordinātas | 56°56′9″N 24°4′31″E / 56.93583°N 24.07528°EKoordinātas: 56°56′9″N 24°4′31″E / 56.93583°N 24.07528°E |
| Informācija | |
| Dibināta | 1897. gada 19. maijs |
| Direktors | Biruta Venckus |
| Pedagoģisko darbinieku skaits | 44 |
| Skolēnu skaits | 500 (2024) |
| Valodas | latviešu |
| Mājaslapa |
www |
Izglītības programmas
labot šo sadaļu- pamatizglītības programma (kods 21011111)
- pamatizglītības 1. posma (1.—6. klase) profesionāli orientētā virziena programma (kods 11014111), kuras ietvaros skolēni padziļināti apgūst mūziku un vizuālo mākslu.
Vēsture
labot šo sadaļu
Skola dibināta 1911. gadā kā Rīgas pilsētas savienotā elementārskola Dārtas (tagad Eduarda Smiļģa) ielā 41a, apvienojot trīs vecākas Pārdaugavas skolas: Torņakalna zēnu skolu, Torņakalna meiteņu skolu un Aleksandra zēnu skolu. Atklāšanas gadā tajā mācījās 532 skolēni (320 latvieši, 81 polis, 71 vācietis, 44 krievi, 9 igauņi un 7 ebreji). Elementārskolas 12 klases aizņēma skolas ēkas trīs stāvus, bet 4. stāvā izvietojās amatniecības skola.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā mācības Dārtas ielas skolā tika pārtrauktas un tās telpās iekārtoja kara slimnīcu, vēlāk bēgļu bērnu skolu un patversmi. Latvijas SPR laikā ēkā 1919. gadā tika nodibināta Rīgas pilsētas 7. pamatskola. Kopš 1920. gada skolas nosaukums bija Rīgas pilsētas 16. pamatskola ar sešgadīgu apmācības kursu. 1922. gadā Rīgas pilsētas Izglītības valde skolas ēkā nodibināja arī Rīgas 1. papildskolu, vakaros līdz pat 1928. gadam skolas telpās darbojās arī Rīgas 3. vakara pamatskola un Rīgas pilsētas tehniskā strādnieku skola. 1928. gadā skolā strādāja 36 skolotāji, bet 27 klasēs mācījās 1004 skolēni. 1937. gadā 16. Rīgas pilsētas pamatskolu pārdēvēja par Rīgas pilsētas Friča Brīvzemnieka (16.) pamatskolu.[1]
Pēc PSRS okupācijas 1940. gadā to pārdēvēja par Rīgas pilsētas 36. nepilno vidusskolu, bet Vācijas okupācijas 1941. gadā atkal par Rīgas pilsētas Friča Brīvzemnieka (16.) pamatskolu, 1942. gadā par Rīgas pilsētas 16. tautskolu. Tuvojoties frontei, 1944. gadā skolas telpās iekārtoja vācu kara hospitāli, bet skolu pārvietoja uz telpām Dārtas ielā 48, Bāriņu ielā 8 (tagad Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte) un Mazajā Nometņu ielā 24.
Pēc kara beigām 1945./1946. mācību gadā skola atgriezās savās telpās kā Rīgas pilsētas 16. septiņgadīgā skola, bet 1948./1949. mācību gadā 1. un 4. stāvā iekārtoja Rīgas 26. vidusskolu ar krievu mācību valodu. 1949. gadā 16. septiņgadīgo skolu pārvietoja uz Mazo Nometņu ielu 24, līdz ar to skolas ēka pilnībā pārgāja Rīgas 26. vidusskolas pārziņā. 1955./1956. mācību gadā arī 16. septiņgadīgajā skolā izveidoja klases ar krievu mācību valodu, 1962. gadā to pārveidoja par Rīgas 16. astoņgadīgo skolu ar krievu mācību valodu, bet 1964. gadā skolu slēdza.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1994. gadā uz skolas ēku Zeļļu ielā 4 pārvietoja Āgenskalna koledžas divdesmit četras pamatskolas klases, kā arī divas pamatskolas klases no Rīgas Angļu ģimnāzijas, bet 1995. gadā tai piešķīra Rīgas Friča Brīvzemnieka pamatskolas vārdu. Skolas 90 gadu jubilejā 2001. gada 14. novembrī atklāja skolas vēstures muzeju.[2]
Ēka
labot šo sadaļuSkolas ēka ar tautas lasītavu celta 1910.—1911. gadā pēc Rīgas pilsētas arhitekta Šmēlinga projekta Dārtas—Zeļļu—Bāriņu ielas stūrī. Tai bija divas ieejas — skolas ieeja no Dārtas ielas un tautas lasītavas ieeja no Zeļļu ielas. Galvenās ēkas korpusam ir četri stāvi un pagraba telpas. Plānojums veidots tā, lai klašu telpās iespīdētu rīta saule, bet plašajos koridoros — pēcpusdienas un vakara saule. Sākumā elementārskolai bija paredzētas divpadsmit klašu telpas trijos stāvos, bet 4. stāvā telpas Rīgas pilsētas amatniecības skolas Pārdaugavas nodaļai. Ar atsevišķu ieeju no Zeļļu ielas plānotas telpas publiskajai bibliotēkai ar lasītavu. Ēka projektēta 600 skolēniem.
Skolu beiguši
labot šo sadaļu- Arvīds Ozoliņš, baletdejotājs un baletmeistars (1923)
- Valdis Dišlers, gleznotājs, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors (1936)
- Maiga Mainiece, aktrise (1937)
- Edmunds Goldšteins, komponists (1938)
- Oļģerts Dunkers, aktieris un režisors (1947)
- Jānis Kuplais, aktieris (1954)
- Elmārs Seņkovs, režisors (1997)
- Aigars Cingujevs, pianists (1999)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Pārdēvētas pilsētas pamatskolas[novecojusi saite] Latvijas Kareivis 1937. gada 17. jūlijā
- ↑ Skolas vēsture