Zeļļu iela (Rīga)

Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Zeļļu iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Zeļļu iela ir iela Rīgā, Kurzemes rajonā, Āgenskalna apkaimē. Zeļļu iela sākas krustojumā ar Bāriņu ielu un beidzas pie agrākajām Latvijas Universitātes Fizikas un Matemātikas fakultātes ēkām. Posmā no Bāriņu un Mazās Nometņu ielas krustojuma līdz Eduarda Smiļģa ielai Zeļļu iela ir vienvirziena iela, pa to var braukt Eduarda Smiļģa ielas virzienā. Ielas kopējais garums sasniedz 410 metrus. Ielā pārsvarā mazstāvu koka apbūve.

Zeļļu iela
Zeļļu iela 2011. gada februārī
Ielas novietojums Rīgā
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Kurzemes rajons
Apkaime	Āgenskalns
Garums	410 m
Segums	asfaltbetons, bruģis
Zeļļu iela Vikikrātuvē

Ielas raksturojums

Zeļļu iela ir 410 metrus gara iela Āgenskalna apkaimes centrā. Tā sākas krustojumā ar Bāriņu ielu (dažus metrus tālāk Bāriņu iela arī savienojas ar Mazo Nometņu ielu) un virzās austrumu virzienā. Zeļļu iela tās sākumā (līdz Eduarda Smiļģa ielai) ir bruģēta vienvirziena ieliņa, tālākajā posmā aiz Eduarda Smiļģa ielas to klāj asfaltbetona segums. Zeļļu iela Friča Brīvzemnieka pamatskolas tuvumā krustojas ar Eduarda Smiļģa ielu.

Vēsture

Iela iekļauta Rīgas ielu sarakstā kopš 1860. gadiem ar nosaukumu Zeļļu iela (Gesellen Strasse). Sākotnēji iela ietvēra arī daļu vēlākās Hermaņa ielas līdz Lielajai Altonavas (tag. Ojāra Vācieša) ielai. Kopš 1890. gadiem kā iela tikai posmā no Mazās Nometņu ielas līdz pilsētas bāriņu nama gruntsgabalam bijušā Bērentu nama (Villa Baerent) vietā, pēc Hermaņa ielas gruntsgabalu parcelācijas Zeļļu ielas savienojums ar Hermaņa ielu likvidēts. Līdz 1930. gadu vidum ielas gruntsgabalu numerācija nepāra nr. pusē turpināja Hermaņa ielas (agrākā Zeļļu ielas posma) gruntsgabalu numerāciju. Līdz 1940. gadam apbūve un oficiāla numerācija bija 16 gruntsgabalos.

1930. gados šajā ielā atradās vairākas amatnieku darbnīcas, M. Simanoviča adītava (nr. 5), frizētava (nr. 3), divi pārtikas preču veikali (nr. 5, 13).

Zeļļu ielā 4 atrodas 1910.-1911. gadā pēc arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta celtā skolas ēka. Līdz Pirmajam pasaules karam tur izvietojās Apvienotā pilsētas elementārskola, 1920. gados un 1930. gadu sākumā ēkā darbojās Rīgas II valsts vidusskola (reālģimnāzija) un Rīgas pilsētas 16. latviešu pamatskola (1924. gadā 762 audzēkņi), 1930. gadu beigās skolas nosaukums bija Friča Brīvzemnieka latviešu pamatskola. Ēkā izvietojās arī 1. papildu skola (atklāta 1921. gadā), vēlāk 1. Rīgas pilsētas tehniskā strādnieku skola un 3. vakara pamatskola. 1920. gadu beigās un 1930. gados skolas ēkā darbojās pilsētas 2. publiskā bibliotēka. Pēc Otrā pasaules kara ēkā atradās Rīgas 26. krievu vidusskola, mūsdienās — Friča Brīvzemnieka pamatskola.

Ielu savienojumi

Zeļļu iela ir savienota ar šādām ielām:

• Bāriņu iela ("T" veida krustojums)
• Eduarda Smiļģa iela

Ievērojamas ēkas

• Zeļļu ielā 4 atrodas Friča Brīvzemnieka pamatskola. Skolas ēka celta 1910. gadā (arhitekts Reinholds Georgs Šmēlings).
• Zeļļu ielā 8 atrodas 1888. gadā celtā Bāriņu nama ēka (arhitekti Kārlis Johans Felsko un Kārlis Dāvids Neiburgers), kurā līdz 2019. gadam atradās Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte.

Skatīt arī

• Kurzemes rajons
• Āgenskalns
• Zeļļu iela citās Latvijas pilsētās