Portāls:Vēsture/Izmeklēts raksts
Pirmajā lapā parādās viens no vairākiem ieliktajiem rakstiem. Ar laiku saraksts tiks papildināts, ja būs pienācīgi raksti.
Bermontiāde jeb Bermonta afēra (vācu: Bermondt-Affäre) bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas armija kopā ar tās sabiedrotajiem no 1919. gada 8. oktobra līdz 1919. gada 3. decembrim sakāva Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju. Savukārt Lietuvas armija līdz 15. decembrim uzvarēja tās Rietumkrievijas armijas daļas, kas bija pāri robežai atkāpušās uz Lietuvu. Vienlaicīgi smagus zaudējumus 1919. gada oktobrī—decembrī cieta arī citas Baltās kustības armijas — Nikolaja Judeņiča Ziemeļrietumu armija kaujās pie Petrogradas un Antona Deņikina Dienvidkrievijas armija Orlas—Kromu kaujās pret Sarkano armiju, kuras trieciengrupās bija Latviešu strēlnieku divīzijas pulki. Krievu vēsturnieks Cvetkovs uzskata Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas neveiksmīgo uzbrukumu "latviešu separātistiem" pie Rīgas kā vienu no galvenajiem cēloņiem Baltās kustības sakāvei cīņā par Petrogradu 1919. gada rudenī. |
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه - Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, pastāvēja no 1299. līdz 1922. gadam. Impērija bija daudznacionāla un vairāku reliģiju turku pārvaldīta monarhija, kas tās varas augstumos (16.–17. gs.) aptvēra gandrīz visus Eiropas dienvidaustrumus, Tuvos Austrumus un Ziemeļāfriku, stiepjoties no Gibraltāra šauruma (1553. gadā pat no Ziemeļāfrikas Atlantijas piekrastes aiz Gibraltāra) rietumos līdz Kaspijas jūrai un Persijas jūras līcim austrumos; no Austrijas pierobežas, Slovākijas un Ukrainas iekšējiem rajoniem ziemeļos līdz Sudānai un Jemenai dienvidos. Impērija bija starptautisko attiecību centrā starp austrumu un rietumu pasaulēm vairāk kā sešus gadsimtus (skat. Osmaņu impērijas pārvaldīto teritoriju saraksts). |
Topkapi pils (turku: Topkapı Sarayı, طوپقپو سرايى — ‘Lielgabalu vārtu pils’ — pils tā nosaukta tādēļ, ka blakus atradās lielgabalu vārti) atrodas Sirkedži mikrorajonā (Eminēnī rajons, Stambula, Turcija) un no 1465. līdz 1853. gadam bija Osmaņu impērijas administratīvais centrs. Pili 1459. gadā pavēlēja uzcelt sultāns Mehmeds II Iekarotājs un tās celtniecību pabeidza 1465. gadā. Pils atrodas uz raga, kur savienojas Zelta rags ar Marmora jūru un no paugura, uz kura pils uzcelta, paveras brīnišķīgs skats uz Bosfora jūras šaurumu. Pils sastāv no vairākām mazākām ēkām, kas sagrupētas atsevišķos pagalmos. |
Veidne:Izmeklēts raksts/Vēsture/4 |