Porolepīdi

Porolepīdi (Porolepididae) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) dzimtām. Dzimtu izdalīja 1891. gadā angļu paleontologs Arturs Vudvards. Šīs kārtas aizvēsturiskie pārstāvji dzīvoja paleozoja ērā, apakšdevonā un vidusdevonā. Dzimtas tipveida ģints ir Porolepis.

Porolepīdi Porolepididae Woodward, 1891
Porolepja rekonstrukcija.
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Apakštips	Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips	Žokļaiņi (Gnathostomata)
Megaklase	Kaulzivis (Osteichthyes)
Virsklase	Daivspurzivis (Sarcopterygii)
Klase	Ripidistijas (Rhipidistia)
Kārta	Porolepjveidīgās (Porolepiformes)
Dzimta	Porolepīdi (Porolepididae)
Sinonīmi
Porolepidae
Iedalījums
Porolepji (Porolepis) Heimēnijas (Heimenia)

Apraksts

Maza un vidēja izmēra zivis (līdz 1 m), kuru heterocerkālajai astes spurai ir palielināta apakšējā daiva. Tām ir salīdzinoši zema un gara etmosfenoīdā daļa; tās garums bazipterigoīdā izauguma līmenī var apmēram 2,5 reizes pārsniegt augstumu. Parietālais vairogs pilnībā apklāj etmosfenoīdu un ir 1,2-1,5 reizes garāks par postparietālo vairogu. Priekšējā un aizmugurējā nāsis ir plati atvirzītas. Priekšējā var atrasties relatīvi dorsālā stāvoklī virs asaru-žokļu iedobes priekšējās malas un no augšpuses ir redzama. Aizmugurējā ir izvietota zemu un veido izgriezumu lacrimale priekšējā malā, ir satuvināta ar infraorbitālo sensoro kanālu un nav saistīta ar acu dobumu. Uz postnazālās sienas ekzohoanālais izgriezums ventrāli paturpina ventrolaterālo logu. Acu orbītas ir nelielas, izvietotas dorsolaterāli parietālā vairoga priekšējā pusē un daļēji ir redzamas no augšas. Pineālajam orgānam varētu atbilst neliels pauguriņš vairoga postorbitālajā daļā. Šuves starp galvas vairoga kauliem parasti nav saskatāmas kosmīna parketa dēļ. Ja šo slāni novāc, tad redzams, ka postorbitālā sērija sastāv no daudziem sīkiem elementiem, bet nazālā no 5—6 kauliem. Nazo-rostrālās sērijas garums sastāda vairāk kā pusi no galvas vairoga garuma, sasniedzot pineālo apgabalu. Postorbitale ir garš un veido orbītas aizmugurējo malu. Prespirakulārā plātne un extratemporale ir gara, un veido spirakulārā izgriezuma malu, atdalot no tās tabulare. Prespiraculare ir bez sensorā kanāla. Operculum ir liels. Priekšējā aukslēju bedre ir vairāk vai mazāk dziļa un ar biezu endokraniālo dibenu. Apakšžoklis ir augsts (garums 3,5-5 reizes lielāks par augstumu), bez sensorajiem izgriezumiem uz ārējās virsmas. Simfīza kauli ir nelieli. Apakšžoklim ir divi līdz trīs koronoīdi. Prekoronoidālā bedre ir liela. Preartikulārais izaugums ir vāji attīstīts. Prearticulare ir prekoronoīda līmenī, var būt klāts ar kosmīna slāni vai arī ar zobotu virsmu, un stiepjas līdz simfīzam. Spleniale izvirzās no prearticulare šaura infradentālā flanga veidā. Simfīzu veido mentomandibulare un dentale. Parasimfīzais laukums ir šaurs, izstiepts aiz simfīza. Labā un kreisā gularia lateralia uzguļ viena otrai. Apakšžoklim ir viena līdz divas gularia mediale. Suprapterigoīdais un savienojošais izaugums ir vidēji attīstīti. Ķermeni klāj rombiskas zvīņas, uz kuru iekšējās virsmas ir attīstīts masīvs gareniskais locītavas izcilnis. Zvīņas un dermālie kauli ir klāti ar rupji poraina kosmīna slāni, kuru veido ādas zobu parkets ar saplacinātām virsotnēm. Zem parketa ir izsekojamas divas līdz trīs dentīna zobu ģenerācijas ar noapaļotām virsotnēm. Zvīņu ārējā brīvā virsma ir gluda vai arī ornamentēta ar smalkām ribiņām. Zobu ārējo virsmu veido lielas saplacinātas krokas, atdalītas ar šaurām vadziņām. Zobu dendrodontais krokojums ir salīdzinoši vienkāršs. Pulpas dobums ir brīvs. Sensoro kanālu poras ir lielas un izvietotas vienā vai vairākās rindās. Papildus sensoro kanālu uz galvaskausa kauliem nav.