Polockas vaivadija

Polockas vaivadija (latīņu: Palatinatus Polocensis, poļu: Województwo połockie, baltkrievu: Полацкае ваяводства, lietuviešu: Polocko vaivadija) bija viena no Lietuvas dižkunigaitijas vaivadijām (1504—1793) mūsdienu Baltkrievijas teritorijā.

Vēsture

Izveidota 1504. gadā no Polockas vietniecības, 1569. gadā iekļauta Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. Sūtīja divus deputātus uz kopvalsts sejmu Varšavā. Robežojās ar Vitebskas, Minskas un Viļņas vaivadijām, kā arī ar Maskaviju un Livoniju ziemeļos, kas pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas 1561. gadā arī nonāca Lietuvas dižkunigaitijas pārvaldībā.

Pēc 1667. gada Andrusovas pamiera Krievijas cariste līdz 1678. gadam ieguva Polockas vaivadijas ziemeļdaļu ar Sebežas un Ņeveļas pilsētām.

Polockas vaivadija Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā

Likvidācija

Pēc Pirmās Polijas-Lietuvas dalīšanas 1772. gadā Polockas vaivadijas ziemeļu daļu anektēja Krievijas Impērija un pievienoja Pleskavas guberņai kā Polockas provinci. Otrās Polijas dalīšanas laikā 1793. gadā Krievijas Impērija piesavinājās arī atlikušo vaivadijas daļu un izveidoja Polockas vaivadiju.

Skatīt arī

Inflantijas vaivadija