Slepenpolicija (vai politiskā policija) ir organizācija, kuras primārais uzdevums ir jebkuriem līdzekļiem aizsargāt pastāvošo, lielākoties autoritāro vai totalitāro režīmu no iekšējiem draudiem.

VDR slepenpoliciju rīks uzplēsto vēstuļu aizlīmēšanai

Atšķirībā no policijas šādas organizācijas darbojas slepeni, izmantojot izlūkdienestu metodes — izsekošanu, noklausīšanos u.c. Slepenpolicijai ir plašas un neierobežotas pilnvaras, lielākoties tās nepakļaujas likumu normām — ierasta prakse ir, piemēram, spīdzināšana, draudi, izteikšanās tiesību liegšana, politiskās slepkavības un citi represīvi līdzekļi. Organizatoriski slepenpolicija parasti tiek veidots kā autonoms valsts specdienests vai kā Iekšlietu ministrijai pakļauta policijas struktūra, tomēr slepenpolicija var būt veidota arī citādi, piemēram, kā partijas iekšējā organizācija.

Arī demokrātiskās valstīs nereti pastāv dienesti, kas līdzinās slepenpolicijai, jo tiem ir dotas plašas un īpašas pilnvaras, kas ļauj cīnīties pret terorismu, radikāli pretvalstiskām grupām, cenzēt presi, tomēr tām visbiežāk iztrūkst būtiski represīvie elementi, kā arī likuma kontroles neesamība.