Pjetro Badoljo
Pjetro Badoljo (itāļu: Pietro Badoglio; dzimis 1871. gada 28. septembrī, miris 1956. gada 1. novembrī) bija itāļu karavīrs un politiķis. Itālijas premjerministrs pēc Benito Musolīni atcelšanas no amata.
| Pjetro Badoljo Pietro Badoglio | |
|---|---|
 | |
| Itālijas premjerministrs | |
|
Amatā 1943. gada 25. jūlijs — 1944. gada 18. jūnijs | |
| Priekštecis | Benito Musolīni |
| Pēctecis | Ivanoe Bonomi |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1871. gada 28. septembrī Gracano Monferato, Itālijas karaliste (Gracano Badoljo, Asti province, Pjemonta,  Itālija) |
| Miršanas dati |
1956. gada 1. novembrī (85 gadu vecumā) Gracano Badoljo, Asti province, Pjemonta, Itālija |
| Politiskā partija | bezpartejisks premjera amata laikā, pirms tam - Nacionālā fašistu partija |
Armijas dienestā no 1892. gada. Piedalījies Itālijas karadarbībā Eritrejā un Lībijā. Karoja Pirmajā pasaules karā, kuru pabeidza ar ģenerāļa dienesta pakāpi. Iesākumā bija opozīcijā Musolīni, tāpēc tika nosūtīts par vēstnieku Brazīlijā, tomēr 1924. gada 4. maijā iecelts par armijas štāba priekšnieku. 1926. gada 25. jūnijā kļuva par Itālijas maršalu.
No 1929. līdz 1933. gadam - Itālijas Lībijas gubernators, kur viņam izdevās salauzt vietējo iedzīvotāju pretošanos, un sodīt ar nāvi to līderi Omāru Muhtaru. 1935. gada 3. oktobrī tika iecelts par itāļu spēku komandieri Otrajā Itālijas-Etiopijas karā, nomainot Emilio De Bono. Salauza Etiopijas armijas pretošanos, izmantojot ķīmiskos ieročus. 1936. gada 5. maijā tika ieņemta Adisabeba, un Badoljo tika iecelts par Etiopijas vicekarali. 1936. gada 11. jūnijā Badooljo atkal tika iecelts par Itālijas armijas ģenerālštāba priekšnieku, bet par Etiopijas vicekarali kļuva Rodolfo Graciāni.
Badoljo atkāpās no amata pēc Itālijas armijas vājajiem panākumiem Grieķijas-Itālijas karā (no 1940. gada 28. oktobra) Balkānu kampaņas ietvaros. Pēc Sabiedroto iebrukuma Sicīlijā Lielā Fašisma padome atcēla Musolīni no amata, un par premjeru tika iecelts Badoljo. 3. septembrī tika parakstīts pamiers ar sabiedrotajiem, bet tikai 8. septembrī tas tika paziņots radio. 9. septembra rītā karalis un Badoljo pameta Romu un ieradās Brindizi. Neskaidrības ar pamieru un tā noteikumiem ļāva vācu spēkiem daudzviet atbruņot Itālijas armiju un pārņemt kontroli pār to. Pieaugot opozīcijai pret Badoljo, 1944. gada 9. jūnijā Badoljo tika atcelts no amata.
Aukstā kara kontekstā Badoljo nekad nav tiesāts par kara noziegumiem Āfrikas teritorijā.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Effie Pedaliu (2004) Britain and the 'Hand-over' of Italian War Criminals to Yugoslavia, 1945-48. Journal of Contemporary History. Vol. 39, No. 4, Special Issue: Collective Memory, pp. 503-529 (JStor.org preview)
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pjetro Badoljo.
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Itāliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |