Pirmsvasas augi
Pirmsvasas augi jeb sūnaugi (latīņu: Bryophyta sensu lato) ir primitīvāko augu apakšvalsts (bieži tiek uzskatīts par nodalījumu). Salīdzinot ar citiem augiem, tā ir savrupa augu grupa. Sūnaugus pēta botānikas nozare brioloģija.
| Pirmsvasas augi | |
|---|---|
 Noras vijzobe (Tortula ruralis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Apakšvalsts | Pirmsvasas augi (Bryophyta s.l.) |
| Iedalījums | |
| |
 Pirmsvasas augi Vikikrātuvē | |
RaksturojumsLabot
Sūnaugiem raksturīga paaudžu maiņa. No sporas izveidojas dzimumpaaudze, tā saucamais gametofīts, uz kura attīstās reprodukcijas orgāni — gametangiji ar dzimumšūnām — gametām. Pēc apaugļošanās sievišķajā dzimumorgānā — arhegonijā izveidojas zigota, no kuras attīstās bezdzimumpaaudze — sporofīts. Sporofīta sporu vācelītē attīstās sporas. Sporofīts visu dzīves laiku aug uz gametofīta, izmantojot tā uzņemtās barības vielas. Dominējošā paaudze ir gametofīts. Gametofīts var būt nediferencējies laponis vai arī diferencējies stumbrā un lapās. Sakņu sūnaugiem nav. Tās aizstāj rizoīdi, ar kuriem augs nostiprinās substrātā, uzņem no tā ūdeni un barības vielas. Rizoīdi saista arī atsevišķus stumbrus velēnā, kas veicina atmosfēras putekļu un nokrišņu uzkrāšanos, kā arī to izmantošanu. Ūdeni sūnaugi uzņem galvenokārt ar lapām. Sfagni uzņem ūdeni un barības vielas tikai ar lapu un stumbra hialodermu, jo tiem rizoīdi ir tikai attīstības sākumā un ļoti ātri atmirst reizē ar stumbra apakšdaļu. Atšķirībā no citu augstāko sporaugu un ziedaugu lapām, kas attīstās uz sporofīta, sūnām lapas attīstās uz gametofīta. Tomēr lapu fizioloģiskā nozīme ir līdzīga — tās ir asimilācijas orgāni, kā arī aizsargorgāni stumbra augšanas punktam un reprodukcijas orgāniem. Bez tam, kā jau minēts, tās uzņem arī ūdeni ar ūdenī izšķīdušajām minerālvielām.
SistemātikaLabot
Pasaulē ir zināmas 22 000—27 000 sūnaugu sugu (ap 1000 ģinšu), kuras iedala 3 nodalījumos vai arī klasēs (reizēm četrās). Latvijā ir konstatētas 485 sugas, no tām 203 sugas ir aizsargājamas.
Apakšvalsts Pirmsvasas augi (Bryophytes)
- nodalījums Antoceroti (Anthocerotophyta)
- nodalījums Lapu sūnas (Bryophyta)
- nodalījums Aknu sūnas (Hepatophyta)
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pirmsvasas augi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |