Aknu sūnas

Aknu sūnas (Hepatophyta) ir sūnaugu nodalījums (atsevišķos avotos klase) ar vāji attīstītu protonēmu. Aknu sūnas ir izplatītas pa visu pasauli, īpaši tropos. Kopā apmēram 10 000 sugu, Latvijā sastopamas ap 100 sugām. Agrāk aknu sūnas tika pieskaitītas pie lapu sūnām (Bryophyta).

Aknu sūnas
Parastā maršancija (Marchantia polymorpha)
Parastā maršancija (Marchantia polymorpha)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
ApakšvalstsPirmsvasas augi (Bryophyte)
NodalījumsAknu sūnas (Hepatophyta)
Iedalījums
Aknu sūnas Vikikrātuvē

AprakstsLabot

Lapoņveidīgajām formām protonēma parasti ir īsa, pavedienveidīga, bet lapainajām formām — daudzšūnu, ļoti daudzveidīgas. Vairumam aknu sūnu ķermeņa kājvielu šūnas satur eļļas ķermenīšus, kas sastāv no viena vai vairākiem ēterisko eļļu pilieniem, kurus apņem membrāna.

Sporu vācelītē sporu mātšūnām, nevienādi daloties, attīstās sporas un elatēras — gari izstieptas, sterilas, higroskopiskas šūnas, kuru funkcija ir sporu izsvaidīšana.

Veģetatīvi aknu sūnas vairojas ar lapoņa daļām, vairķermeņiem, vairpumpuriem un vairzariņiem, kas atdalās no mātes auga. Tām ir liela veģetatīvās vairošanās un reģenerācijas spēja. Tādēļ tās plaši izplatās un aug lielās grupās vai audzēs.

EkoloģijaLabot

Aknu sūnas izplatītas visās klimatiskajās joslās, arī augstu kalnos. Apdzīvo galvenokārt mitras, ēnainas vietas. Nedaudzas sugas ir kserofītiskas un aug uz koku stumbriem, akmeņiem u.c. Ar īpašām ierīcēm tās var uzkrāt ūdeni vai arī uz laiku izžūt līdz gaissausam stāvoklim. Tropu mežos ir epifilas sugas, kas aug uz mūžzaļu koku lapām.

SistemātikaLabot

Aknu sūnu klases un rindas:

  • Jungermanniopsida Stotler et Grand.-Stotl., 1977 emend., 2000 — Jungermaniju klase
  • Marchantiopsida Cronquist, Takht. et W. Zimm., 1966 — Maršanciju klase

(†) — izmirušu organismu grupa.

Ārējās saitesLabot