Lapu sūnas (latīņu: Bryophyta sensu stricto) ir sūnaugu grupas sugām bagātākais evolūcijas zars ar apmēram 660 ģintīm un 20 000 sugām no kurām Latvijā droši konsttētas 450[1].

Lapu sūnas
Lapu sūnas
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
ApakšvalstsSūnaugi (Bryophyta s.l.)
NodalījumsLapu sūnas (Bryophyta s.s.)
Lapu sūnas Vikikrātuvē

Lapu sūnu gametofīts ir vasas augs, diferencēts stumbrā un lapās. Substrātam tas piestiprināts ar zarainiem daudzšūnu rizoīdiem. Lapas uz stumbra parasti sakārtotas spirāliski, retāk divās vai trijās rindās. Lapas visbiežāk ar dzīslu. Sānzari aizmetas zem lapām. Stumbrā un lapās primitīvi vadaudu elementi[2].

Lapu sūnu gametangiji ir grupās galvenā stumbra vai sānzaru galotnēs. Ap gametangijiem augšējās lapas parasti izveido vīkalu, kas pasargā gametangijus no izkalšanas. Lapu sūnas var būt divdzimumu, viendzimumu, vienmājas vai divmāju. Lapu sūnu gametangijiem ir kātiņš. Anterīdiji un arhegoniju (vīrišķie un sievišķie vairošanās orgāni) atveras, kad augšējās sienas šūnas pārgļotojas. Pēc apaugļošanās attīstās sporu vācelīte un tās kātiņš. Sporu vācelītes un kātiņa augšanu un attīstību nodrošina gametofīts (zaļais sunaugs)[2].

 
Lapu sūnas

Lapu sūnām ir liela reģenerācijas spēja Tās intensīvi vairojas veģetatīvi gan ar viegli atlūstošiem zariņiem, gan lapām, gan ar dažādiem vairķermeņiem[2].

Lapu sūnas ir izplatītas visās klimata joslās un ir ļoti daudzveidīgas[2]. Arī Latvijā tas ir sugām visbagātākais sūnu nodalījums. Kopš Latvijā uzsākti sūnu pētījumi, briologi ir atraduši un noteikuši 450 lapu sūnu sugas[3].

  1. https://du.lv/zinatne/instituti/dzivibas-zinatnu-un-tehnologiju-instituts/taksonu-saraksti/latvijas-sunu-taksonu-saraksts/?fbclid=IwAR2Zo22l-7OMF_yU_HStL7JdXlBYIzM1JzztQ1NmJ0_XdKIZiT8Vwlg7Ik0
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 E. Ozoliņa Augstākie augi jeb Kormofiti.in Augstāko augu sistemātika, Rīga, 1973
  3. Latvijas sūnu taksonu saraksts 2023. Daugavpils University Press Saule ISBN 978-9984-14-999-8

Ārējās saites

labot šo sadaļu