Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums (1211)

Šis raksts ir par 1211. gada karagājienu uz Sakalu. Par citām jēdziena Karagājieni uz Sakalu nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums notika 1211. gada martā pēc Rīgas krustnešu aicinājuma. Tajā piedalījās Zobenbrāļu ordenis un viņu sabiedrotie līvi un leti, ko vadīja Cēsu Bertolds, Rūsiņš un Kaupo. Krusta karotāji ar kaujas iekārtām aplenca un sešās dienās ieņēma Sakalas galveno Vīlandes pili un piespieda sakaliešus pieņemt kristīgo ticību. Atbildes karagājienā sakalieši iebruka Imeras zemē un nodedzināja Latviešu Indriķa baznīcu Rubenē.[1]

Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums
Daļa no Livonijas krusta kariem

Krustnešu, letgaļu un līvu karagājiens virzījās no Rīgas, Turaidas un Cēsīm uz Vīlandi Sakalas zemē.
Datums1211. gada marts
Vieta
Iznākums tika ieņemta Vīlandes pils, sakalieši tika kristīti. Atbildes karagājienā sakalieši iebruka Imeras zemē.
Karotāji
Sakalas karaspēks Zobenbrāļu ordenis,
Tālavas un Turaidas karaspēks
Komandieri un līderi
Sakalas novadu vecākie Lembits, Meme un citi Cēsu Bertolds,
Rūsiņš,
Kaupo
  1. «Indriķa hronika XIV. 10.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 30. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 9. augustā.