Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums (1211)
- Šis raksts ir par 1211. gada karagājienu uz Sakalu. Par citām jēdziena Karagājieni uz Sakalu nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums notika 1211. gada martā pēc Rīgas krustnešu aicinājuma. Tajā piedalījās Zobenbrāļu ordenis un viņu sabiedrotie līvi un leti, ko vadīja Cēsu Bertolds, Rūsiņš un Kaupo. Krusta karotāji ar kaujas iekārtām aplenca un sešās dienās ieņēma Sakalas galveno Vīlandes pili un piespieda sakaliešus pieņemt kristīgo ticību. Atbildes karagājienā sakalieši iebruka Imeras zemē un nodedzināja Latviešu Indriķa baznīcu Rubenē.[1]
Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
Krustnešu, letgaļu un līvu karagājiens virzījās no Rīgas, Turaidas un Cēsīm uz Vīlandi Sakalas zemē. | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Sakalas karaspēks |
Zobenbrāļu ordenis, Tālavas un Turaidas karaspēks | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Sakalas novadu vecākie Lembits, Meme un citi |
Cēsu Bertolds, Rūsiņš, Kaupo |
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauce
labot šo sadaļu- ↑ «Indriķa hronika XIV. 10.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 30. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 9. augustā.