Rehenbergi-Linteni
Fon Rehenbergi-Linteni jeb fon Rehenbergi, saukti par Linteniem (vācu: von Rechenberg gennant Linten) ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes un Zemgales hercogistē 16. gadsimta beigās. Krievijas Impērijas valdība 19. gadsimta vidū atzina Kurzemes fon Rehenbergu-Lintenu dzimtas tiesības lietot mantojamu baronu titulu. Dzimta bija ierakstīta arī Somijas lielhercogistes dižciltīgo dzimtu matrikulā.[1]
Cita fon Lintenu (von Linten) dzimta 1742. gadā bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.[2]
Vēsture labot šo sadaļu
Rehenbergu dzimta cēlusies no Rehenbergas pils tagadējā Vidussaksijas apriņķī Saksijas zemē Vācijā. Pirmais rakstos pieminētais dzimtas ciltstēvs ir 1270. gadā pieminētais Apics no Rehenbergas (Apitz de Rechenberg). Heinrihs no Rehenbergas 1286. un 1290. gadā pieminēts kā Rohlicas pils karadraudzes loceklis. Bruņiniekam Hansam fon Rehenbergam 1534. gadā piešķīra Svētās Romas impērijas brīvkunga (Reichsfreiherr) titulu, brīvkungam Leopoldam Frīdriham fon Rehenbergam 1703. gadā grāfa titulu. Reformācijas laika karos fon Rehenbergi atbalstīja Saksijas un Silēzijas protestantus, vēlāk iesaistījās Livonijas karā Polijas-Lietuvas valdnieka Sigismunda II Augusta dienestā. Pēc kara beigām izveidotajā Kurzemes un Zemgales hercogistē parādījās muižnieku dzimta, kas sevi dēvēja Rehenbergiem-Linteniem (von Rechenberg gennant Linten), bet tieša viņu radniecība ar Rehenbergu dzimtas citiem atzariem nav pierādāma. Dzimta sadalījās vairākos atzaros, kas mūsdienās dzīvo Vācijā, Francijā, Šveicē, ASV un Austrālijā.
Ievērojami Rehenbergi-Linteni labot šo sadaļu
- Ernests fon Rehenbergs-Lintens (Ernst Heinrich Carl von Rechenberg, gen. Linten, 1788-1858), Kurzemes bruņniecības sekretārs (1815-1851), viens no Kurzemes guberņas Zemnieku likuma autoriem (1817)
- Kārlis Aleksandrs fon Rehenbergs (Karl von Rechenberg, Карл Рехенберг), Vāsas gubernators
- Nikolajs fon Rehenbergs (Nikolai von Rechenberg, Николай Александрович Рехенберг, , 1846—1908), ģenerālleitnants, Viborgas gubernators
Rehenbergu-Lintenu muižas labot šo sadaļu
- Diždzeldes muiža (Dselden)
- Pelču muiža (Alt-Pelzen )
- Irlavas muiža (Irmlau)
- Eķengrāves muiža (Eckengraf)
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Рехенберг-Линтен. Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона: В 86 томах (82 т. и 4 доп.). СПб., 1890—1907.
- ↑ Nr. 66. Linten, 460 lpp.[novecojusi saite] Nordische Miscellaneen, 15-17. sējumi. Rīga: J.F. Hartknoch, 1788.