Pilsāts
(Pāradresēts no Pilsāta zeme)
Pilsāts (žemaišu: Pilsuots, lietuviešu: Pilsotas, vācu: Pilsaten) ir senās Kursas zeme (latīņu: terra) starp Kuršu jomu un Cekli, ziemeļos robežojoties ar Megavas zemi. Tagad tā ir Lietuvas Republikas sastāvdaļa, aizņemot daļu no Klaipēdas apriņķa. Pilsātā dzīvojošie kurši saplūda ar vācu un citu tautu ieceļotājiem, vēlāk veidodami daļu no Austrumprūsijas etnosa, bet daļa ar žemaišiem Mazajā Lietuvā.
| |||||||||||||||||||||||
Vēsture labot šo sadaļu
Situācijas raksturojums labot šo sadaļu
- 1230. gadā daļa kuršu ķēniņa Lamekina vadībā noslēdza līgumu ar Rīgas arhibīskapiju, Zobenbrāļu ordeni un Rīgas pilsētu, apņemoties pāriet kristietībā un pildīt vasaļu pienākumus. Iecerētajā neatkarīgas Kursas valsts dibināšanā sarežģījumus radīja Zobenbrāļu ordeņa strīds ar pāvesta vicelegātu Balduīnu no Alnas.
- 1251. gadā arī Lietuvas dižkungs Mindaugs noslēdza miera līgumu ar Livonijas ordeni un pieņēma kristietību. Miera līgums paredzēja nodot ordenim vēl nekristītās Žemaitijas, Nadruvas un Dainavas daļas.
- 1253. gadā Mindaugs tika kronēts par Lietuvas karali.
Pilsāts kā Livonijas ordenim pielemtā zeme (1253—1328) labot šo sadaļu
- Pilsāts ir pirmo reizi pieminēts 1252. gadā sakarā ar Livonijas ordeņa meistara vienošanos ar Kurzemes bīskapu par Mēmeles pils (tagadējā Klaipēda) statusu, kurā pieminētas vēl nesadalītās kuršu zemes Ceklis, Pilsāts, Megava, Duvzare un "Zeme starp Skrundu un Zemgali".
- 1253. gadā Kurzemes bīskaps Heinrihs Kuldīgas pilī noslēdza vienošanos ar Livonijas ordeni par vēl nekristīto kuršu zemju sadalīšanu.
- Sakarā ar šo lejasvācu valodā uzrakstīto līgumu, Kurzemes bīskapam pienācās viena trešdaļa no Pilsāta zemes, kas aprakstīta šādi: "Sarde ar tās atļauju, bez divām pļavām, viena saucas Drivene un otra, kura atrodas turpat pie Minien blakus ceļam, kurš ved no Sarde, tieši pa kreisi, un bez tā meža, kurš stiepjas tā paša ceļa labajā pusē līdz nākamajai vietai tur, kur Minija un Mēmele satek kopā, paliek nedalītas";
- Livonijas ordenim savukārt pienācās divas trešdaļas no Pilsāta, kas ietvēra vietas sauktas par Mutene, Akitte, kā arī Kalaten.
- Nedalīta paliek Dangha's upe, no Mēmeles līdz Mutenes pilij. Pārējās upītes ir tiem kungiem, caur kuru zemēm tās tek. Ja pastāv strīds par zemju robežām un pils apgabaliem, tas jāizšķir šo zemju vecākajiem.
- Livonijas ordenis 1253. gadā pabeidza būvēt Mēmeles pili (Memelburg), lai no tās veiktu tam 1253. gada līgumā piešķirto pagānu zemju iekarošanu.
- 1259. gads: Žemaiši uzvarēja ordeni kaujā pie Skodas.
- Livonijas ordeņa mēģinājums iekarot nekristītās kuršu zemes beidzās ar Durbes kauju 1260. gadā, kurā kurši no jau kristītajām Kursas zemēm kaujas laikā pameta ordeņa karaspēku un sabiedrojās ar žemaišiem un nekristītajiem kuršiem. Ordenis cieta ļoti smagu sagrāvi un uz laiku atteicās no turpmākiem iekarošanas plāniem.
- 1328. gadā panākta vienošanās par Mēmeles pils un novada atdalīšanu no Livonijas ordeņa pakļautībā esošās Kurzemes un pāreju Vācu ordeņa Prūsijas daļas pakļautībā. Līdz ar to 1253. gada Kuldīgas līgums par nekristītās Kursas sadali vairs nebija spēkā.
Pilsāta robežas labot šo sadaļu
Ziemeļos Pilsāts robežojās ar Megavu, bet austrumos ar Cekli, kuru veidoja līnija Minijas upe — Kretinga. Dienvidos atradās Lamatas zeme (terra Lamata), kas bija vai nu Pilsāta daļa vai savrupa kuršu zeme.
Literatūra labot šo sadaļu
- Vladas Žulkus. Kurland. Die Grenzen und die nördldlichen Landschaften in 8. — 13. Jahrhundert (2002). (vāciski, kopsavilkums lietuviski)
- Beāte Szillis-Kappelhoff. Die Kuren. Etnogrāfisks raksts par kuršiem Duvzares, Ceklis, Megavas, Pilsāts, Lamotinas zemēs (vāciski)
- V. Žulkus. Kuršiai Baltijos jūros erdvėje, 2004. (lietuviski)
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Vienošanās starp Kurzemes bīskapu Heinrihu un Vācu ordeni par vācu nepārņemto Kursas zemju sadalīšanu (latviski)
- Raksts par Durbes kaujas cēloņiem un Sv.Jura pils atrašanās vietu Arhivēts 2007. gada 12. decembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)