Nestors (mitoloģija)
Nestors (sengrieķu: Νέστωρ) sengrieķu mitoloģijā ir Pilas valdnieks, Neleja un Hlorīdas dēls.[1]
Kad Hērakls izpostīja Pilu, Nestors izglābās, jo viņu audzināja gerenieši. Pēc Heraklīdu versijas, Hērakls pēc Pilas ieņemšanas atdeva valsti Nestoram pagaidu valdīšanā. Pēc cita stāsta, Hērakls viņu apžēloja, jo tas ieteica Nelejam attīrīt Hēraklu no nešķīstības. Tos gadus, kurus Apollons atņēma Hlorīdas brāļiem, Niobīdiem, viņš tos piešķīra Nestoram, kurš nodzīvoja trīs cilvēku mūžus.
Jaunībā pēc brāļu nāves piedalījās karā pret epejiešiem, nogalināja Muliju un vēl 100 cilvēkus. Pēc Idasa un Linkeja bojāejas vara pār visiem mesēniešiem pārgāja pie Nestora. Apprecēja Anaksibiju, kas dzemdēja bērnus — Pisidiku, Polikastu, Perseju, Stratihu, Aretu, Ehefronu, Pisistratu, Antilohu un Trasimedu (pēc Hesioda Stratiha vietā bija Stratijs, bet Pisistrats netika nosaukts).
Nestors piedalījās Kalidonas medībās, kaujā pret kentauriem (pēc Ovidija), bija viens no argonautiem, kā arī Trojā pie Parīda kenotafa piedalījās skriešanas sacensībās.
Nestors bija viens no nozīmīgākajiem Trojas kara dalībniekiem. Viņš aizsūtīja uz Troju 90 kuģus (pēc citiem datiem 40 kuģus). Iliādā un Odisejā teikts, ka, neskatoties uz savu vecumu, Nestors bija slavens ar savu drošsirdību, nenogurdināmību, baudīja vispārēju mīlestību un cieņu, izceļoties pārējo vidū ar pieredzi un apdomību. Vairāki pētnieki norāda, ka runīgā Nestora tēlu Homērs veidoja ar tādu ironijas pieskaņu.
Atgriešanās no Trojas bija veiksmīga. Keosā viņš uzcēla svētnīcu Atēnai Nedusijai. Odisejā ir stāstīts, kā viņu apciemoja Telemahs.
Turpmākā tradīcija labot šo sadaļu
Viņa nams un kapa piemineklis, kā arī govju kūts Pilā tika izrādīts šīs pilsētas ciemiņiem. Pilas iedzīvotāji, atceļojot kopā ar Nestoru, Itālijas dienvidos dibināja Metopontu.
Astronomijā labot šo sadaļu
Par godu Nestoram tika nosaukts 1908. gadā atklātais asteroīds 659 Nestor.