Pietālava
Pietālava („zeme pie Tālavas”[1]; latgaliešu: Pītuolova) ir hipotētisks nosaukums seno letgaļu pilsnovadam ar centru tagadējās Pitalovas (Abrenes) apvidū. Pēc vēsturnieka Edgara Andersona domām tas bija Tālavas pavalsts — Atzeles apvidus, kas robežojās ar Krieviju.[2]
Andersons uzskata, ka 1782. gadā pirmo reizi rakstos pieminētās Pitalovas (Пыталово) nosaukums ir pārkrievots „Pietālavas” vārds.[2] Arheoloģiskie izrakumumi[3] liecina, ka tālaviešu dzīves areāls sniedzies tālāk par Izborskas cietoksni.[4] 1938. gadā Jaunlatgales pilsētai piešķirtais Abrenes nosaukums ir cēlies no Tālavas dalīšanas līgumā pieminētās Abrenes (latīņu: Abrene) Adzeles zemē. Par tās atrašanās vietu senatnē nav precīzu ziņu.
Saskaņā ar 1920. gada 11. augustā parakstīto Latvijas—Krievijas miera līgumu Pleskavas guberņas Ostrovas apriņķa rietumu daļa ar Pitalovas dzelzceļa staciju nokļuva Latvijas Republikas sastāvā. 1938. gadā, diskutējot par Jaunlatgales pārsaukšanu, viens no ieteiktajiem nosaukumiem bija Pietālova, tomēr tas kopā ar Purnavu, Atzeli, Rītupi un Bērzeni tika noraidīti kā „vēsturiskai patiesībai neatbilstoši” un 1938. gada 10. aprīlī pilsēta tika pārsaukta par Abreni, bet Jaunlatgales apriņķis — par Abrenes apriņķi.[5] Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā 23. augustā Abrenes pilsētu un sešus Abrenes apriņķa pagastus atdalīja no Latvijas.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas sākās starpvalstu sarunas par Latvijas un Krievijas valsts robežlīguma atjaunošanu, kas izsauca plašas diskusijas par 1944. gadā atdalītās teritorijas tiesisko statusu. Šajā laikā atsākās Pietālavas nosaukuma lietošana plašsaziņas līdzekļos.[6][7][8][9] Pēc 2007. gada 27. marta Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežlīguma parakstīšanas Pietālavas nosaukumu lieto retāk.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Zane Cekula. Vietvārdi Latvijas ziemeļaustrumu daļas pierobežā (bij. Abrenes apriņķa teritorijā). LU 72. zinātniskā konference. Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne.
- ↑ 2,0 2,1 Edgars Andersons (1991). "Kā Narva, Pečori un Abrene tika iekļauta Krievijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā". Latvijas Vēsture (Nr.1): 50.—59.lpp..
- ↑ Arheoloģei Jolantai Daigai - 90 Dzīves gājums un zinātniskais devums Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. Antonija Vilcāne 2010.
- ↑ «Изборская крепость. Башня Талавская. Талавский захаб». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. janvārī. Skatīts: 2015. gada 17. novembrī.
- ↑ Viesturs Sprūde. «1938. gada 10. aprīlī. Jaunlatgali pārsauc par Abreni». Latvijas Avīze, 2018. gada 10. aprīlis.
Citi piedāvātie nosaukumi – Purnava, Atzele, Pietālova, Rītupe, Bērzene tika noraidīti kā “vēsturiskai patiesībai neatbilstoši”.
- ↑ Jānis Sils. «Ko darīsim ar Pietālavu?». Delfi, 2004. gada 8. septembris.
- ↑ Franks Gordons (2005. gada 12. marts). "Pietālava-Pitālova-Jaunlatgale-Abrene-Pitalova...". Laiks (Nr. 41): 11. lpp.
- ↑ Laimonis Streips (2005. gada 3. aprīlis). "Taisās atsaukt 1920. gada miera līgumu [Krievijas draudi Igaunijai un Latvijai]". Austrālijas latvietis (Nr. 2185): 6. lpp.
- ↑ Jūlijs Počs (2007. gada 10. oktobris). "Mazs atskats Krievijas robežjautājumā". Brīvā Latvija (Nr. 141): 7. lpp. ISSN 0934-6759.
Skatīt arī
labot šo sadaļu | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |