Impīčments

Impīčments (angļu: impeachment — ‘apšaubīšana’) ir īpaši noteikumi, pēc kuriem dažās valstīs (piem., ASV, Lielbritānijā, Japānā) tiesā sauc pie atbildības augstas valsts personas un notiek šo personu lietu izskatīšana[1]. Atkarībā no valsts likumdošanas, amatpersona var saglabāt amatu vai tikt atcelta uz lietas izskatīšanas laiku. Ja amatpersona tiek atzīta par vainīgu impīčmenta procesā, amatpersona tiek atcelta no amata. Var tikt ierosināts arī atsevišķs balsojums par vainīgās amatpersonas nodošanu kriminālatbildībai, kas neskaitās piederīgs pie paša impīčmenta procesa.

Impīčmenta process tiek ierosināts tikai pret amatpersonām, kuru rīcība tiek atzīta par ļoti nopietniem pārkāpumiem pār amatpersonas amata pilnvarām. Impīčmenta process parasti pārkāpj ierastās konstitucionālās normas, jo prasa atcelt lēmumus, kas izdarīti ar vēlēšanām, ratifikācijām vai iecelšanu.

Skatīt arīLabot

VēstureLabot

Vārds cēlies no franču valodas vārda empeechier, kas cēlies no latīņu impedīre, kas nozīmē "noķert aiz kājas" (pes, pedis - kāja). Pirmoreiz izmantots 14. gadsimtā, kad Anglijas parlaments apsūdzēja baronu Viljamu Latimeru[2]:

  • Bretaņas reģiona apspiešanā
  • militāra cietokšņa pārdošanā ienaidniekam
  • kavējis papildspēku nokļūšanu galamērķī
  • ņēmis kukuļus par aizturētu ienaidnieka kuģi atbrīvošanu
  • piesavinājies karaļa vārdā ievāktas soda naudas
  • zagšana no valsts kases, iztaisot neīstu parādu atmaksas

Barons Latimers tika atzīts par vainīgu, atbrīvots no visiem amatiem, ko ieņēma, un ieslodzīts. 6 mēnešus vēlāk tika apžēlots.

AtsaucesLabot