Parastais biškrēsliņš

augu suga

Parastais biškrēsliņš (Tanacetum vulgare) ir indīgs, daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar taisnu, 0,4—1,6 m augstu, augšdaļā zarainu stumbru. Lapas pamīšus, nepāra plūksnaini dalītas līdz 7 cm garās plūksnās; plūksnu malas zāģzobainas. Ziedi dzelteni, stobrveida, veselos kurvīšos, kuri savukārt sakopoti vairogveida ziedkopās. Zied vasaras otrajā pusē — no jūnija beigām līdz oktobrim.[1]

Parastais biškrēsliņš
Tanacetum vulgare (L.)
Parastais biškrēsliņš (Tanacetum vulgare)
Parastais biškrēsliņš (Tanacetum vulgare)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaAsteru rinda (Asterales)
DzimtaKurvjziežu dzimta (Asteraceae)
ĢintsBiškrēsliņi (Tanacetum)
SugaParastais biškrēsliņš (T. vulgare)
Sinonīmi
Chrysanthemum vulgare (L.) Bernh.
Parastais biškrēsliņš Vikikrātuvē

Augs savvaļā aug Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Latvijā sastopams visā teritorijā. Aug upju krastos, sausās un nedaudz mitrās pļavās.[1]

Lietojums labot šo sadaļu

Parastā biškrēsliņa ziedu sastāvā ir ēteriskā eļļa, kuras galvenā sastāvdaļa ir tujons (tanacetons), flavonoīdi, miecvielas, rūgtvielas, karotīns, C vitamīnu u.c. Parastā biškrēsliņa aktīvajām vielām piemīt antiseptiska un spazmolītiska iedarbība, bet tujonam — specifiska iedarbība pret velteniskajiem zarnu tārpiem. Tautas medicīnā biškrēsliņa ziedus lieto pret cērmēm, kuņģa un zarnu slimību, epilepsijas, histērijas, tūskas, galvassāpju, podagras un reimatisma ārstēšanai.[1]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 Helēna Rubine, Skaidrīte Ozola, Vija Eniņa. Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana. Rīga : Zvaigzne, 1974. 84.—86. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu