Vāverveidīgie
Vēverveidīgie grauzēji (Sciuromorpha) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) apakškārtām. Vāverveidīgo grauzēju grupa ir izveidota, balstoties uz anatomisku īpatnību, veidu, kā ārējais gremošanas muskulis ir pievienots pie vaiga kaula.
| Vāverveidīgie Sciuromorpha (Brandt, 1855) | |
|---|---|
 Kalnu bebrs (Aplodontia rufa) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Grauzēji (Rodentia) |
| Apakškārta | Vāverveidīgie (Sciuromorpha) |
2005. gadā, balstoties uz morfoloģiskajiem un ģenētiskajiem pētījumiem, zinātnieki nonāca pie slēdziena, ka pie vāverveidīgo apakškārtas var pieskaitīt 3 mūsdienās dzīvojošas un 3 izmirušas grauzēju dzimtas[1]. Zinātniekiem pārsteigums bija susuru dzimta. Ārēji susuri vairāk atgādina peles, un līdz 2005. gadam tie tika klasificēti pie peļveidīgajiem grauzējiem.
LatvijāLabot
Latvijā sastopamas 6 vāverveidīgo apakškārta sugas: meža susuris (Dryomys nitedula), dārza susuris (Eliomys quercinus), lielais susuris (Glis glis), mazais susuris (Muscardinus avellanarius),[2] parastā vāvere (Sciurus vulgaris) un lidvāvere (Pteromys volans).[3]
SistemātikaLabot
- Vāverveidīgo apakškārta (Sciuromorpha)
- Kalnu bebru dzimta (Aplodontiidae)
- Susuru dzimta (Gliridae)
- Vāveru dzimta (Sciuridae)
- dzimta †Allomyidae
- dzimta †Mylagaulidae
- dzimta †Reithroparamyidae
AtsaucesLabot
- ↑ Carleton, M. D. and G. G. Musser. 2005. Order Rodentia. Pp745-752 in Mammal Species of the World A Taxonomic and Geographic Reference (D. E. Wilson and D. M. Reeder eds.). Baltimore, Johns Hopkins University Press.
- ↑ «Latvijas Daba: Susuru dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 8. aprīlī.
- ↑ Latvijas Daba: Vāveru dzimta