Paralēlais visums

Paralēlais visums jeb paralēlā realitāte (alternatīvais visums, paralēlā pasaule) ir hipotētiska autonoma īstenība, kas pastāv vienlaikus ar esošo. Paralēlais visums ir atpazīstams jēdziens daiļliteratūrā, īpaši zinātniskās fantastikas žanra literārajos darbos.

Ideja par "citām pasaulēm" pastāv jau kopš seniem laikiem, tā izpaužas mītos, leģendās un reliģijā. Būtībā Debesis, Elle, Olimps un Valhalla ir "alternatīvās realitātes", kas atšķiras no pazīstamās materiālās pasaules. Šī koncepcija atrodama arī senajā hindu mitoloģijā, kā arī persiešu literatūrā.

Paralēlo pasauļu kvantu teoriju izvirzīja amerikāņu fiziķis Hjū Everets (angļu: Hugh Everett III, 1930—1982), definējot paralēlos visumus kā "visumus, kas atdalīti cits no cita ar atsevišķu (single) kvantu notikumu".

Paralēlā visuma dažādie varianti kino, televīzijā, fantastikas un fantāzijas literatūrā

Līdz 20. gadsimta vidum daiļdarbos bieži tika aprakstītas "zudušās pasaules" — vietas, kas reāli atrodas mūsu pasaulē, taču ir ļoti atšķirīgas no tās. Šādās vietās varoņi parasti nokļuva neveiksmīgu ceļojumu dēļ, bet pēc 20. gadsimta vidus, kad pasaule ģeogrāfiski jau bija pietiekami izpētīta, šādām "zudušajām pasaulēm" nācās pārcelties uz paralēlajām realitātēm. Dažkārt šādās pasaulēs, kas aprakstītas literārajos darbos, var nokļūt caur īpašiem portāliem vai izmantojot speciālas ierīces.

Reizēm tiek izmantots pieņēmums, ka laika plūsma paralēlajos visumos ir atšķirīga, un varonis, kas apmeklējis paralēlo pasauli, atgriežas pēc vairākiem gadsimtiem. Šādu motīvu, piemēram, izmantojis Klaivs Steiplss Lūiss darbā "Nārnijas hronika", pieminot, ka laika plūsmai paralēlās pasaulēs nav obligāti jābūt vienādai.

Dažkārt atšķirības starp paralēlajām pasaulēm ir pavisam nelielas: piemēram, seriāla Doctor Who sērijā Inferno Doktors nejauši nokļūst paralēlajā visumā, mēģinot saremontēt TARDIS konsoli, šis visums ir tāds pats kā mūsējais, vienīgi Lielbritānijā ir fašistiska valdība un karaliskā ģimene sodīta ar nāvi.

Paralēlajam visumam dažkārt nav nekādu vēsturisku attiecību ar reālo pasauli. Tā vietā ir atšķirīgi dabas likumi, piemēram, palielināta gravitācija.

Iespējams, izplatītākais paralēlo visumu koncepcijas izmantojums zinātniskajā fantastikā ir hipertelpas jēdziens — hipertelpa ir teorētisks paralēlais visums, ko var izmantot, lai kustētos ātrāk par gaismu un īsā laikā veiktu tālus starpzvaigžņu ceļojumus.

Dažos darbos parādīts, ka paralēlie visumi var rasties kā sekas ceļojumam laikā. Varonis uz citu realitāti var ceļot arī sapnī vai izmainītā apziņas stāvoklī.

Dažkārt paralēlā realitāte tiek izmantota kā cietums ļaundariem vai dēmoniem. Šāda ideja tiek izmantota pirmajās divās "Supermena" filmās, arī dažās citās mazāk pazīstamās filmās, piemēram, Džona Kārpentera Prince of Darkness.

1939. gadā uzņemtajā filmā "Oza zemes burvis" (angļu: The Wizard of Oz), kuru Amerikas Kinoinstitūts nosaucis par visu laiku labāko fantāzijas žanra filmu, Oza zemes burvju valstība tika filmēta sēpijas krāsās, tādējādi uzskatāmi parādot, ka tā ir paralēla realitāte.

Dažas no filmām, kuru sižets vairāk vai mazāk saistīts ar paralēlo realitāti:

• "Oza zemes burvis" (The Wizard of Oz);
• "Zvaigžņu ceļš";
• TV seriāls "Slaideri" (Sliders);
• "Bafija pret vampīriem" (Buffy the Vampire Slayer);
• "Amulets" (Charmed);
• "Futurāma" (Futurama);
• "Viņpus" (Fringe);
• "Pazudušie" (Lost);
• Dragon Ball Z;
• "Digimoni";
• "Nārnijas hronika" (The Chronicles of Narnia);
• Doctor Who;
• "Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts" (Indiana Jones and the Kingdom of the Crystal Skull);
• "Starp zvaigznēm" (Interstellar);
• "Zvaigžņu basketbols" (Space Jam);

Literatūra

• Clifford A. Pickover. Sex, Drugs, Einstein, and Elves: Sushi, Psychedelics, Parallel Universes, and the Quest for Transcendence (Discusses parallel universes in a variety of settings, from physics to psychedelic visions to Proust parallel worlds to Bonnet syndrome). Smart Publications, August 2005. ISBN 1-890572-17-9. (angliski)
• Michio Kaku. Parallel Worlds: A Journey Through Creation, Higher Dimensions, and the Future of the Cosmos. Doubleday, 2004. ISBN 0-385-50986-3. (angliski)