Sēpijas
Sēpijas (Sepiida) ir desmitkājveidīgo galvkāju kārta. Sēpiju kārtā ir aptuveni 160 sugas, kas ietilpst 6 dzimtās. No šīm sešām dzimtām mūsdienās ir sastopami trīs dzimtu pārstāvji. Sēpijām ir izteikts ķermenis un desmit taustekļi pie mutes. Atsevišķas sēpiju sugas spēj mainīt savu krāsu, pielāgojoties apkārtējai videi. Sēpijas barojās ar zivīm, garnelēm un citiem maziem dzīvniekiem. Pētījumos ir novērots, ka atsevišķas sugas ir inteliģentas un tās mācās no savas pieredzes. Sēpijas galvenokārt dzīvo dziļos ūdeņos, bet ir sastopamas arī seklākos ūdeņos. Āzijā sēpijas tiek izmantotas arī cilvēku uzturā.
| Sēpijas Sepiida (Bather, 1888) | |
|---|---|
 Sepia apama — lielākā no visām sēpijām | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Virstips | Spirālveidīgie (Lophotrochozoa) |
| Tips | Gliemji (Mollusca) |
| Klase | Galvkāji (Cephalopoda) |
| Apakšklase | Divžauņi (Coleoidea) |
| Virskārta | Desmitkājveidīgie (Decapodiformes) |
| Kārta | Sēpijas (Sepiida) |
| Iedalījums | |
| |
 Sēpijas Vikikrātuvē | |
Sistemātika
labot šo sadaļuSēpiju kārta sīkāk dalās divās apakškārtās, no kurām viena ir izmirusi. Sēpiju apakškārtā ir 4 dzimtas, no tām trīs dzimtu pārstāvji ir sastopami mūsdienās.
- †Vasseuriina
- sēpiju apakškārta (Sepiina)
- †Belosaepiidae
- sēpiju dzimta (Sepiidae)
- Sepiadariidae
- Sepiolidae
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sēpijas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |