Pēteris Pumpurs

Šis raksts ir par Sarkanās armijas virsnieku. Par citām jēdziena Pumpurs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Pēteris Pumpurs (1900. gada 25. aprīlis — 1942. gada 23. marts) bija Sarkanās armijas aviācijas ģenerālleitnants, Padomju Savienības Varonis. Krievijas pilsoņu kara un Spānijas pilsoņu kara dalībnieks.

Pēteris Pumpurs Personīgā informācija Dzimis 1900. gada 25. aprīlī Plāteres pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1942. gada 23. martā (41 gads) Saratova, KPFSR, PSRS (tagad Krievija) Tautība latvietis

Militārais dienests Dienesta pakāpe aviācijas ģenerālleitnants (1940) Dienesta laiks 1918.—1941. Struktūra kara aviācija Kaujas darbība Krievijas pilsoņu karš Spānijas pilsoņu karš Apbalvojumi Padomju Savienības Varonis, Ļeņina ordenis (divi), Sarkanās Zvaigznes ordenis Izglītība Lidotāju skola (1924), Nikolaja Žukovska Gaisa kara akadēmija (1936)

Biogrāfija

Dzimis Rīgas apriņķa Plāteres pagastā (mūsdienās Taurupes pagasts) zemnieka ģimenē. 1918. gadā iestājies Sarkanajā armijā, kur jau no sākuma dienēja kara aviācijas daļās. 1919. gadā iestājies boļševiku partijā. Krievijas pilsoņu kara (1918—20) dalībnieks. 1924. gadā pabeidza lidotāju skolu. 1935. gada 22. septembrī ar aizsardzības Tautas komisāra pavēli Nr. 2509 Pumpuram tika piešķirta kombriga dienesta pakāpe. 1936. gadā Pumpurs pabeidza Nikolaja Žukovska Gaisa kara akadēmiju. Piedalījās vairāk kā 30 dažādu sistēmu lidmašīnu izmēģināšanā.

No 1936. gada oktobra līdz 1937. gada maijam kā militārais padomnieks piedalījās Spānijas pilsoņu karā (pseidonīms "pulkvedis Hulio"). Veiksmīgi vadījis iznīcinātāju grupu Madrides frontē, kā arī pats personiski piedalījās vairākās gaisa kaujās, notriecot kopā 5 pretinieka lidmašīnas. Par varonību un vīrišķību kaujās, izpildot internacionālo pienākumu, 1937. gada 4. jūlijā apbalvots ar Padomju Savienības Varoņa goda nosaukumu. Reizē apbalvots arī ar Ļeņina ordeni. Pēc "Zelta Zvaigznes" ieviešanas, kas nāca klāt Padomju Savienības Varoņa nosaukumam, tika apbalvots ar Zelta Zvaigzni Nr. 49.

Pēc atgriešanās no Spānijas tika iecelts par Sarkanās armijas Gaisa spēku Militārās sagatavošanas pārvaldes priekšnieku. Neilgu laiku bija Maskavas Kara apgabala Gaisa spēku pavēlnieks (1937). Tajā pašā gadā ievēlēts par PSRS Augstākās Padomes deputātu. No 1937. līdz 1938. gadam Atsevišķās Tālo Austrumu armijas Gaisa spēku pavēlnieks. Pēc tam iecelts par Gaisa spēku armijas pavēlnieku. No 1940. līdz 1941. gadam komandēja Maskavas apgabala Kara apgabala GS. Ar PSRS Tautas komisāru padomes lēmumu 1940. gada 4. jūnijā piešķirta aviācijas ģenerālleitnanta pakāpe. Piedalījies Baltijas valstu okupācijā 1940. gada vasarā.

Pēc Krievijas prezidenta arhīva informācijas, Pumpurs tika arestēts 1941. gada 31. maijā, kā "pretpadomju militārās sazvērestības dalībnieks...". Pumpurs pratināšanā atzinās, ka ir pretpadomju sazvērestības dalībnieks. 1942. gada 23. martā nošauts Saratovā. 1955. gada 25. jūnijā reabilitēts.