Pēteris Pakalns
Pēteris Pakalns (1886—1937) bija latviešu padomju valsts drošības iestāžu darbinieks, Ļeņina un Staļina apsardzes priekšnieks.
| ||||||||||
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis Rīgā 1886. gadā pastnieka ģimenē. Ieguvis pamatizglītību, līdz Oktobra revolūcijai strādāja rūpnīcā "Felzer". 1919. gadā iestājās Krievijas Komunistiskakjā (boļševiku) partijā un sāka dienēt Viskrievijas Ārkārtas komisijā (vēlāk — Valsts Politpārvalde, Apvienotā valsts politiskā pārvalde, Iekšlietu Tautas komisariāts). Pēc Jēkaba Petersa ieteikuma iekļauts Ļeņina personīgajā apsardzē, bija tās priekšnieks 1922.—1924. gadā, līdz Ļeņina nāvei. Pēc tam bija Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts drošības galvenās pārvaldes par partijas un valdības locekļu drošību atbildīgās nodaļas priekšnieks, tostarp nodrošināja Staļina apsardzi.
No 1922. līdz 1929. gadam kontrolēja nāvessodu izpildi, parakstīja nošaušanas aktus, kā arī pats piedalījās nāvessodu izpildīšanā.
Arestēts 1937. gada 13. maijā, 20. jūnijā par "kontrrevolucionāru labējo sazvērstību Iekšlietu Tautas komisariāta orgānos" P. Pakalnam īpašā kārtā (PSRS IeTK komisijas un PSRS prokurora lēmums) piespriests nāvessods, kurš izpildīts nākamajā dienā. 1956. gadā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija Pakalnu reabilitēja.