Pēteris Martinsons
Pēteris Martinsons (dzimis 1931. gada 28. janvārī, miris 2013. gada 2. augustā)[2] bija latviešu keramiķis, ilustrators un mākslas pedagogs. Veidoja traukus un citus objektus no dažādiem materiāliem un ilustrēja grāmatas.[3] Piedalījās filmās "Puika" (1977), "Tumšie brieži" (2006).[3]
| Pēteris Martinsons | |
|---|---|
| Dzimis |
1931. gada 28. janvārī Daugavpils, Latvija |
| Miris |
2013. gada 2. augustā (82 gadu vecumā) Rīga, Latvija[1] |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | keramika, scenogrāfija |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1931. gadā Daugavpilī veikala pārdevēja Pētera Martinsona un viņa sievas Aleksandras, dzimušas Pīpes, trīs bērnu ģimenē. 1938. gadā sāka mācīties 2. Daugavpils pilsētas pamatskolā. Otrā pasaules kara laikā pēc Sarkanās armijas uzbrukuma Daugavpilij 1944. gada vasarā ģimene pārcēlās uz dzīvi Mazsalacā, vēlāk Alūksnē, kur 1950. gadā viņš absolvēja Alūksnes vidusskolu.[4]
Studēja Latvijas Universitātes Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā (1951—1957).[3] Strādāja par inženieri tehnologu zinātniski pētnieciskā laboratorijā (1957—1958) un par arhitektu projektēšanas institūtā Latgiprogorstroj (1958—1962), brīvajā laikā aizrāvās ar alpīnismu. 1961. gadā kļuva par Latvijas Arhitektu savienības biedru.
1962. gadā sāka strādāt par pedagogu Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1962—1971), 1964. gadā sarīkoja savu keramikas izstādi un 1965. gadā sāka darboties Latvijas Mākslas Fonda eksperimentālās keramikas darbnīcā Ķīpsalā, piedalījās izstādēs un ieguva vairāku starptautisku izstāžu godalgas.[3] 1968. gadā kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedru[3] un darbojās Latvijas Mākslas akadēmijas Dekoratīvi lietišķās mākslas un Rūpnieciskās mākslas nodaļās (1968—2001).[3] P. Martinsona darbi eksponēti daudzās starptautiskajās keramikas izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Itālijā, Francijā, Polijā, Vācijā un ASV. Viņa darbu personālizstādes notikušas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Ukrainā, Somijā, ASV, Zviedrijā un Ungārijā.
Viņš veidoja scenogrāfiju vairākiem Māras Ķimeles iestudējumiem Valmieras Drāmas teātrī (1976, 1979). Kā aktieris filmējās režisora Aivara Freimaņa mākslas filmā „Puika” un Viestura Kairiša filmā „Tumšie brieži”.[3]
Miris 2013. gadā.[2]
Daiļrades raksturojums
labot šo sadaļuPētera Martinsona keramikas kompozīcijas darinātas no māla, klinkera, porcelāna vai akmens masas. Viņa keramikas kompozīcijām–objektiem 1970. gadu pirmajā pusē bija izteikti konstruktīvs, tehniski stabils raksturs. To formas pamatā ir ģeometriskas figūras: kubs, piramīda, lode. Savukārt 1970. gadu otrajā pusē, 1980. un 1990. gados Martinsona darinājumiem galvenokārt ir brīvi veidota plastiska forma. Viņa arhitektoniskie darbi ieguva daudzas godalgas starptautiskajās keramikas izstādēs — trīs zelta medaļas un prēmijas Faencā (Itālija), apbalvojumus Gdaņskā un Sopotā (Polija).[5]
Apbalvojumi un pagodinājumi
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Miris mākslinieks Pēteris Martinsons». Tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 3. janvārī. Skatīts: 2013. gada 28. decembrī.
- ↑ 2,0 2,1 «Mūžībā aizgājis mākslinieks un keramiķis Pēteris Martinsons». Diena.lv. Skatīts: 2013. gada 28. decembrī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 3,8 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 335. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
- ↑ PĒTERIS MARTINSONS. Latgalē dzimušu mākslinieku dzīvesstāsti[novecojusi saite] Zane Melāne, Zanda Zībiņa (2015)
- ↑ timenote.info
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šī mākslinieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |