Pēteris Kurlis
Pēteris Kurlis jeb Eduards Pēteris Kļaviņš-Kurlis (1910—1942) bija nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) biedrs (segvārdi Mazais, Voldis, Osvalds). Tautas Saeimas deputāts (1940), Latvijas Darba Jaunatnes Savienības Centrālās komitejas sekretārs.
| Pēteris Kurlis | |
|---|---|
| Tautas Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1940. gada 21. jūlijs — apcietināts drīz pēc ievēlēšanas | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1910. gadā Mūrmuižas pagasts, Valmieras apriņķis (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1942. gada 1. maijā Sevdvinlags, Arhangeļskas apgabals |
Dzīves gājums
labot šo sadaļuDzimis 1910. gadā Valmieras apriņķa Mūrmuižas pagastā zemnieka ģimenē. 1926. gadā iepazinās ar PSRS izlūkdienesta aģenti Mariju Zvaigznīti un Valmierā iestājies nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas jaunatnes šūniņā. 1927. gadā arestēts un ieslodzīts uz 2,5 gadiem cietumā. 1931. gadā piedalījās 4. Saeimas vēlēšanās un Valmieras pilsētas domes vēlēšanās no Strādnieku un zemnieku partijas listes. Šai pašā gadā Kurli atkal apcietināja un apcietinājumā viņš pavadīja vienu gadu. 1932. gadā Latvijas Politiskā pārvalde viņu savervēja par ziņotāju. Pēc atbrīvošanas Kurlis pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur darbojās kā Darba Jaunatnes Savienības Rīgas komitejas sekretārs. 1935. gada jūlijā LKP CK nosūtīja Kurli uz Starptautisko Ļeņina skolu PSRS. 1936. gada 20. jūlijā viņš mācības pārtrauca, bet augustā atgriezās Latvijā kā komjaunatnes vadītājs un LKP Pagaidu sekretariāta sūtītās LKP reorganizācijas grupas loceklis.[1]
1940. gada aprīlī Kurli atkal apcietināja un atbrīvoja pēc Latvijas okupācijas 21. jūnijā. Darbojās kā Latvijas Darba Jaunatnes Savienības Centrālās komitejas sekretārs un LKP CK loceklis, tika ievēlēts par t.s. Tautas Saeimas deputātu.[2]
Tūlīt pēc okupācijas apcietinātais Politpārvaldes priekšnieks Jānis Fridrihsons izdeva Kurli un 1940. gada 19. jūlijā jaunieceltais Politpārvaldes Rīgas rajona priekšnieks Elmārs Briedis izdeva pavēli par Kurļa apcietināšanu un ieslodzīšanu Rīgas Centrālcietumā. Pēc Latvijas inkorporēšanas PSRS 31. augustā LPSR Iekšlietu tautas komisariāta Izmeklēšanas daļas izmeklētājs valsts drošības leitnants Gruševojs pieņēma lēmumu par Kurļa apcietinājumu, ko PSRS prokurors apstiprināja tikai 1941. gada 5. februārī. Pratināšanās Kurlis liecināja, ka arī LKP CK 2. sekretārs Žanis Spure bijis Politpārvaldes aģents. Pēc ilgstošām pratināšanām PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija 1941. gada 10. jūlijā Maskavā viņam piesprieda nāvessodu nošaujot, tomēr 26. jūlijā PSRS Augstākās padomes Prezidijs nomainīja nāvessodu ar 10 gadiem Gulaga labošanas darbu nometnē.
Miris 1942. gada 1. maijā Sevdvinlagā Arhangeļskas apgabalā.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ O. Niedre, V. Daugmalis. Slepenais karš pret Latviju: Komunistiskās partijas darbība 1920.—1940. gadā Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.. Rīga, 1999.
- ↑ Kārlis Siljakovs. Mana atbilde. Kāda laikmeta memuāri.[novecojusi saite] Apgāds Gauja, 1982. — 199 lpp.
- ↑ nekropole.info
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |