Žanis Spure

Latvijas politiķis

Žanis Spure (1901. gada 23. septembris1943. gada 23. maijs, segvārds — Lapa) bija PSRS slepeno dienestu darbinieks. 1939. gadā nelegāli iesūtīts Latvijā, pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā bija Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas sekretārs, bija Tautas Saeimas un vēlāk Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts un tās prezidija loceklis (1940—1941).

Žanis Spure
Tautas Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1901. gada 23. septembrī
Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miršanas dati 1943. gada 23. maijā (41 gada vecumā)
Valdajas rajons, Ļeņingradas apgabals, KPFSR, PSRS
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Komunistiskā partija

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimis 1901. gada 23. (10.) septembrī Rīgā.[1] Strādājis Jelgavas policijā, 1920. gadā iestājies nelegālajā Latvijas Komunistiskajā partijā, bijis LKP Zemgales apgabala komitejas loceklis. 1922. gadā apcietināts par komunistisko darbību un 1923. gadā apmainīts pret latviešu gūstekņiem PSRS.[2]

No 1923. gada dzīvoja Maskavā un darbojās Profinternes — komunistisko arodbiedrību starptautiskā organizācija — nodaļā par sekretāru, kas gatavoja slepenos aģentus nosūtīšanai uz ārzemēm (1925—1932). 1929. gada janvārī Maskavā uz ielas nošāvis kādu Krupenkovu, par ko maigi sodīts tikai ar gadu spaidu darbu, jo jau 1930. gadā Spurem tika atjaunots partijas biedra statuss.[2] 1935. gadā pirmo reizi uz īsu laiku nelegāli iesūtīts Latvijā, pēc atgriešanās Maskavā 1936. gadā absolvējis Rietumtautu Komunistisko universitāti.[1]

Pēc Molotova—Ribentropa pakta noslēgšanas 1939. gadā kopā ar Kalnbērziņu un F. Deglavu nozīmēts nosūtīšanai uz Latviju, gatavojoties LKP legalizācijai. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā — Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas sekretārs, Tautas Saeimas un vēlāk Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts.[1]

Otrā pasaules kara laikā Sarkanās armijas politdarbinieks (bataljona komisārs), frontes laikraksta "Par Padomju Latviju" redaktors.[1] Sakarā ar IeTK izmeklēšanu pret viņu izdarījis pašnāvību,[3] oficiāli paziņots, ka kritis kaujās Valdaja augstienē 1943. gada 23. maijā.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 9. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 210. lpp.
  2. 2,0 2,1 Latvija Otrajā pasaules karā (1939—1945), autoru kolektīvs, Rīga, 2008.g., 493.lpp.
  3. [1] Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. O. Niedre, V. Daugmalis. Slepenais karš pret Latviju: Komunistiskās partijas darbība 1920.–1940. gadā. Rīga, 1999.