Pāvels Florenskis (krievu: Па́вел Алекса́ндрович Флоре́нский; dzimis 1882. gada 21. janvārī, miris 1937. gada decembris) bija Azerbaidžānā dzimis krievu/armēņu izcelsmes 20. gadsimta pirmās puses krievu teologs, filozofs, priesteris, matemātiķis, fiziķis, elektroinženieris, izgudrotājs un ekonomists.
Dzimis dzelzceļa inženiera ģimenē. 1904. gadā ar grādu filozofijā un matemātikā beidza Maskavas Universitāti. Studiju laikā sadraudzējās ar Andreju Beliju. Četrus gadus vēlāk pabeidza garīgo akadēmiju Sergijevposadā. 1911. gadā kļuva par priesteri. 1913. gadā, Beilisa prāvas laikā, anonīmi publicēja antisemītiskus rakstus. Pēc Oktobra revolūcijas, neatsakoties no reliģiskās pārliecības, strādāja GOELRO plāna ieviešanā. 1922. gadā publicēja matemātiski-filozofisku traktātu par imaginārajiem skaitlļiem un visuma uzbūvi, bet 1924. gadā - monogrāfiju par diektriķiem.
1928. gadā tika izsūtīts uz Ņižņijnovgorodu. 1933. gadā arestēts un notiesāts uz desmit gadiem ieslodzījumā. Iesodzījumu sākumā izcieta BAM celtniecībā. Vēlāk tika pārcelts uz Solovkiem, bet vēl pēc tam - uz Ļeņingradas apkaimi. Ieslodzījumā pētīja mūžīgo sasalumu, kā arī joda un agaragara iegūšanu no aļģēm. 1937. gadā notiesāts uz nāvi un nošauts. Pēc leģendas nāves soda iemesls bija atteikšanās atklāt Radoņežas Sergija relikvijas atrašanās vietu.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pāvels Florenskis.
