Pārtikas krāsvielas ir krāsvielu veids, ko pievieno pārtikai, lai mainītu vai pastiprinātu tās dabīgo krāsu un atjaunotu krāsu, kas zudusi tehnoloģiskās apstrādes laikā. Latvijas likumi aizliedz izmantot krāsvielas pārtikas bojāšanās vai nepareizas apstrādes dēļ radušos defektu slēpšanai, kā arī pievienot pārtikai, kas paredzēta bērniem līdz 3 gadu vecumam.[1][2]

Dabīgo pārtikas krāsvielu dažādās krāsas un toņi
Dzeltenās krāsvielas izkliedes salīdzinājums karstā (pa kreisi) un aukstā ūdenī (pa labi)

Par pārtikas krāsvielām neuzskata krāsvielas, kas izmantotas, lai iekrāsotu pārtikas produktu neēdamās daļas (piemēram, desu vai sieru apvalkus), kā arī garšvielas un citas krāsojošas sastāvdaļas (piemēram, augļu, ogu sulas, kafiju, kakao un safrānu), kas pievienotas to garšas, smaržas vai uzturvērtības dēļ.[1]

Pēc izcelsmes pārtikas krāsvielas iedala 3 grupās:

  • dabīgās krāsvielas (angļu: n — natural), kas iegūtas no dabā sastopamām izejvielām (augiem, sēklām utt). Vairums dabīgo krāsvielu ir veselībai pilnībā nekaitīgas
  • dabīgajām identiskās krāsvielas (angļu: ni — natural identical), kas iegūtas ķīmiski, tomēr ir identiskas dabā sastopamajām krāsvielām, piemēram, β-karotīns.
  • sintētiskās krāsvielas (angļu: syn — synthetic), kas iegūtas ķīmiskajā sintēzē.[1] To priekšrocība, salīdzinājumā ar dabīgajām krāsvielām, ir noturība un zemā cena. Vairums sintētisko krāsvielu pieder azokrāsvielu grupai, no kurām lielākajai daļai ir sulfoskābes grupas, kas padara ūdenī šķīstošus tās un to vielmaiņas starpproduktus.[2]
  1. 1,0 1,1 1,2 Lilita Ozola. Pārtikas piedevas. Rīga : SIA „Neo”, 2003. 44.—46. lpp. ISBN 9984-9649-0-6.
  2. 2,0 2,1 Ida Jākobsone, Viesturs Kreicbergs. Uztura bagātinātāji un pārtikas piedevas. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2007. 85.—88. lpp. ISBN 978-9984-825-18-2. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu