Safrāns ir kaltētas tumši sarkanās krokusa (Latīņu: Crocus sativus) drīksnas kopā ar nelielu piejaukumu dzelteno irbulīšu.[1] Tas tiek lietots kulinārijā kā garšviela un krāsviela. Safrāns ēdienam piedod īpatnēju oranžu krāsu, tam ir rūgtena garša un sienam vai jodoformam līdzīga smarža.[1][2] Kopš seniem laikiem safrāns ir lietots arī medicīnā pret vairākām slimībām. [1][2][3][4] Persiešu tradicionālajā medicīnā safrānu lieto pret depresiju.[1]

Safrāns
Crocus sativus
Safrāns
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
TipsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaSparģeļu rinda (Asparagales)
DzimtaSkalbju dzimta (Iridaceae)
ĢintsKrokusi (Crocus)
SugaSafrāns (C. sativus)
Safrāns Vikikrātuvē
Safrānūdens - lai krāsa un smarža būtu manāmākas, pirms lietošanas safrānu izmērcē

Safrāna vērtību nosaka trīs galvenie sekundārie metabolīti – krocīns (ang: crocin), kas atbild par krāsu, pikrokrocīns (ang: picrocrocin), kas dod rūgteno garšu, un safranāls (ang: safranal), kas atbild par smaržu.[1]

Nosaukums "safrāns" ir cēlies no arābu vārda زعفران (zaʻfarān), kas burtiski nozīmē "dzeltenais". Pirmo reizi rakstu avotos šī garšviela minēta Senajā Divupē 3000. gadus p.m.ē. Tiek uzskatīts par vienu no dārgākajām garšvielām pasaulē, jo viena kilograma tā iegūšanai tiek iztērēti 200 000 ziedu.[5] Galvenais safrāna ražotājs ir Irāna.[6]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Rahimi, Maryam (2015). "Chemical and Medicinal Properties of Saffron". Bulletin of Environment, Pharmacology and Life Sciences Vol 4 [3]: 69‐81.
  2. 2,0 2,1 Mashmoul, Maryam; Azlan, Azrina; Khaza’ai, Huzwah; Mohd Yusof, Barakatun Nisak; Mohd Noor, Sabariah (2013-10-29). "Saffron: A Natural Potent Antioxidant as a Promising Anti-Obesity Drug". Antioxidants 2 (4): 293–308. doi:10.3390/antiox2040293. ISSN 2076-3921. PMC 4665515. PMID 26784466.
  3. Hoshyar, Reyhane; Mollaei, Homa (2017). "A comprehensive review on anticancer mechanisms of the main carotenoid of saffron, crocin" (en). Journal of Pharmacy and Pharmacology 69 (11): 1419–1427. doi:10.1111/jphp.12776. ISSN 2042-7158.
  4. Himeno, Hyouta; Sano, Konosuke (1987-09-01). "Synthesis of Crocin, Picrocrocin and Safranal by Saffron Stigma-like Structures Proliferated in Vitro". Agricultural and Biological Chemistry 51 (9): 2395–2400. doi:10.1080/00021369.1987.10868396. ISSN 0002-1369.
  5. Наука и жизнь. № 8, 1999 (krieviski)
  6. M. Ghorbani. The Efficiency of Saffron’s Marketing Channel in Iran // World Applied Sciences Journal. — IDOSI Publications, 2008. — P. 523—527. — ISSN 1818-4952. (angliski)