Indriķis Jurko

Indriķis Jurko, arī Heinrihs Jurko (1893—1971) bija latviešu virsnieks. Karoja Pirmajā pasaules karā, Latvijas brīvības cīņās un Otrajā pasaules karā.

Indriķis Jurko Personīgā informācija Dzimis 1893. gada 10. septembrī Pāles pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Latvija) Miris 1971. gada 8. aprīlī (77 gadi) Ķelne, Vācija Tautība latvietis

Militārais dienests Dienesta pakāpe pulkvežleitnants Valsts Krievijas Impērija Latvija Trešais reihs Struktūra sauszemes bruņotie spēki Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas, Otrais pasaules karš Apbalvojumi Staņislava III šķ., Annas III, IV šķ., ordeņi, Lāčplēša Kara ordenis

Dzīvesgājums

Dzimis 1893. gada 10. septembrī Pāles pagasta Ārciemā Gustava Jurko ģimenē. Mācījās Rīgas biržas komercskolā. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gada oktobrī viņu iesauca Krievijas impērijas armijā, dienēja 1. rezerves artilērijas brigādē, paaugstināts līdz poručika dienesta pakāpei. 1918. gada decembrī iestājās Latvijas armijā, bija Latvijas neatkarības rotas virsleitnants. 1919. gada 16. janvārī kaujā pie Lielauces muižas atsita Padomju Latvijas armijas uzbrukumu, par ko 1925. gadā apbalvots ar Lāčplēša ordeni.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā viņam izdevās izvairīties no represijām. Vācu okupācijas laikā bija tulks Rīgas prefektūrā, pēc tam Jātnieku policijas priekšnieks pulkvežleitnanta pakāpē. 1944. gada vasarā Vaiņodē saformēja artilērijas vienību un piedalījās Jelgavas aizstāvēšanā. Kara beigās 1945. gadā krita čehu gūstā, izdots PSRS, aizvadīja gūstā piecus gadus, pēc atbrīvošanas dzīvoja VFR.

Miris 1971. gada 8. aprīlī Ķelnē, apbedīts Köln-Bocklemind West kapsētā.