Atvērt galveno izvēlni

Pauls Kalniņš (ķīmiķis)

Šis raksts ir par ķīmiķi. Par citām jēdziena Pauls Kalniņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Pauls Kalniņš (1886-1955) bija latviešu ķīmiķis, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes privātdocents (1930), profesors (1940).

Pauls Kalniņš
Personīgā informācija
Dzimis 1886. gada 1. februārī
Pāles pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1955. gada 10. decembrī (69 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Ķīmija
Alma mater Karlsrūes universitāte
Studenti Solomons Hillers

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1886. gada 1. februārī Pāles pagasta Kalnakrogā amatnieka un tirgotāja ģimenē. Mācījās Ķirbižu pamatskolā (1893–1896), Millera privātajā reālskolā Rīgā (1897–1898) un N. Mironova komercskolā Rīgā (1898–1904). Studēja Rīgas Politehniskā institūta Būvinženieru nodaļā (1904–1906), 1905. gada revolūcijas laikā devās uz ārzemē, kur turpinājas studijas Cīrihes universitātes Dabaszinātņu fakultātē (1906–1907) un Karlsrūes Tehniskās augstskolas Ķīmijas fakultātē (1907–1914). 1909. gadā īslaicīgi strādājis kopā ar vēlāko Nobela prēmijas laureātu Frīdrihu Bergiusu (1884–1949).

Pēc Brīvības cīņu beigām atgriezās Latvijā, no 1920. gada sāka strādāt Latvijas Augstskolas Ķīmijas fakultātē par asistentu, tad par Latvijas Universitātes vecāko asistentu (1925). 1928. gadā P. Kalniņš Cīrihes Universitātē aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju par Pērkina reakcijas mehānismu, 1930. gadā viņu ievēlēja par privātdocentu. Lasīja lekcijas par heterociklisko savienojumu ķīmiju, stereoķīmiju un cukuriem. 1938. gadā Latvijas Universitātē aizstāvēja otro doktora disertāciju „Pētījumi ciklobutāna un ciklopropēna rindā”.[1] Profesora nosaukumu P. Kalniņam piešķīra tikai 1940. gadā, viens no viņa subasistentiem šajā laikā bija Solomons Hillers.

Pēc Otrā pasaules kara beigām līdztekus darbam universitātē profesors P. Kalniņš strādāja arī Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu institūtā (1946-1955).

Miris 1955. gada 10. decembrī Rīgā.[2]

DarbiLabot

  • Kalniņš, P. Pētījumi ciklobutāna un ciklopentāna rindās. Rīga: Grāmatrūpnieks, 1935, 23.– 24.lpp.
  • Kalniņš, P. Askorbīnskābe kā koksnes sastāvdaļu uzbūves viela. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 1948, Nr. 7, 69.–72. lpp.
  • Калнинь, П. Калнина, Э. Применение реакции Майкеля в ароматическом ряду и в химии щелочного лигнина, новый синтез производных фенантрена, исходя из про-изводных нафталина. Известия АН Латв. ССР, 1956, No 12, с. 93.–100.
  • Калнинь, П. К теории образования природного лигнина. Известия АН Латв. ССР, 1954, No. 6, с. 49.–53.

LiteratūraLabot

  • S. Hillers. Paula Kalniņa dzīve un darbība. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 1956, 155. – 160. lpp.
  • Grosvalds, I. Profesora Paula Kalniņa piemiņas sanāksme. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 1977, Nr. 6, 137.–139. lpp.
  • Гросвалд, И., Нейланд, О., Страдынь, Я. Паул Калнинь и его работы по органической химии. В кн.: Из истории естествознания и техники Прибалтики, том 7. Рига :Зинатне, с. 97.–113.

AtsaucesLabot

  1. Krists Gūtmanis. LU profesora Paula Kalniņa pētījumi bioķīmijā Latvijas Universitātes Raksti. 2008. 716. sēj. Zinātņu vēsture un muzejniecība, 106.–109. lpp.
  2. Latvijas padomju enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 577. lpp.