Cistīdas ir daudzu sēņu sporu veidojošā slāņa — himēnija sastāvdaļa. Tās ir sterili ģeneratīvo hifu izaugumi, kas ir garāki par bazīdijām, uz kurām veidojas sporas, un tādējādi cistīdas kalpo par bazīdiju aizsegu. Reizēm tās sastopamas arī ārpus himēnija, un to loma šādos gadījumos vēl nav noskaidrota.

Iekrāsota šķiedrgalvīšu ģints sēnes metuloīdā tipa cistīda

Cistīdas attīstās vai nu himēnija dziļākajā slānī — subhimēnijā kopā ar bazīdijām (himēnijcistīdas), vai dziļāk sēnes mīkstumā — tramā (tramālās cistīdas). Cistīdas ar eļļaini — sveķainu saturu citoplazmā, kuras veidojas no īpašām gleohifām, tiek sauktas par gleocistīdām.[1] Pēc sieniņu biezuma cistīdas iedala plānsienu (leptocistīdās) un biezsienu (lamprocistīdās), kuru sieniņas izskatā atgādina stiklu un bieži ir trauslas. Lamprocistīdas ar īpašu formu virsotnēm sauc par metuloīdām. Pēc izvietojuma cistīdas iedala uz lapiņas (vai analoģiskas himenofora struktūras) šķautnes augošās (heilocistīdas), uz lapiņas malas augošās (pleirocistīdas), cepurītes virspusē augošās (dermatocistīdas vai pileocistīdas), uz cepurītes maliņas augošās (cirkumcistīdas) un uz kātiņa augošās (kaulocistīdas).[2]

Cistīdu forma un izmēri ievērojami atšķiras dažādām sēņu sugām, tādēļ tām ir nozīme sugu noteikšanā. Parasti cistīdas ir bezkrāsainas, nereti ar dažādiem virsmas ieslēgumiem — gan plākšņveida, gan lodveida un citās formās.[3] Reizēm heilocistīdu krāsa ir atšķirīga no lapiņu krāsas un tad tās ir saskatāmas ar lupu vai pat neapbruņotu aci, lai gan parasti cistīdu garums nepārsniedz desmitdaļu milimetra. Daudzām virpainīšu dzimtas sēnēm ir raksturīgas šādas dzeltenas heilocistīdas.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. A.Piterāns, E.Vimba, “Zemāko augu sistemātikas praktikums”, Zvaigzne, 1987., 148. lpp.
  2. H.Doerfelt, H.Goerner, "Die Welt der Pilze", Urania-Verlag, Leipzig/Jena/Berlin, 1989, ISBN 3-332-00276-7.
  3. ГрибИнфо: Цистиды