Oviši

ciems Ventspils novada Tārgales pagastā, Latvijā

Oviši (IPA: [uo͡viʃi];[2] lībiešu: Paţikmō) ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā, Baltijas jūras krastā, pie Ovišraga. Izvietojies pagasta ziemeļos, 33 km no pagasta centra Tārgales, 30 km no novada centra Ventspils un 200 km no Rīgas.

Oviši
Skrajciems
Krasta apsardzes radars Ovišos
Krasta apsardzes radars Ovišos
Oviši (Latvija)
Oviši
Oviši
Koordinātas: 57°34′10″N 21°43′17″E / 57.56944°N 21.72139°E / 57.56944; 21.72139Koordinātas: 57°34′10″N 21°43′17″E / 57.56944°N 21.72139°E / 57.56944; 21.72139
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Ventspils novads
Pagasts Tārgales pagasts
Platība
 • Kopējā 1,43 km2
Augstums 4 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 9
Oviši Vikikrātuvē

Oviši ir sens lībiešu apdzīvots zvejniekciems, ko sauca par Luserortu vai Liseri (Liseort, Lyseort, Lusort). Nosaukums cēlies no zviedru valodas, kurā lysa nozīmē 'degt', bet ort nozīmē 'vieta, rags'. Vieta iezīmīga ar to, ka tai pretī jūrā atrodas bīstams sēkļu rajons, kur bojā gājuši daudz kuģu,[3] tādēļ jau kopš viduslaikiem šeit tika dedzināti ugunskuri un paceltas darvas mucas. Pirms Otrā pasaules kara Ovišos bijusi 51 sēta, no tām mūsdienās palikušas 10. Sētās, kurās vēl mājo pastāvīgie iedzīvotāji, saglabājušās atsevišķas senlaicīgas būves un īpatnējā žogu sistēma.

Nozīmīgākā celtne Ovišos ir 1814. gadā celtā 38 m augstā Ovišu bāka (senākā bāka Latvijā).[4] Bākā darbojas muzejs. 1916. gadā vācu karaspēka inženiertehniskās daļas cauri Ovišiem uzbūvēja Ziemeļkurzemes šaursliežu dzelzceļu.

 
Ovišu bāka

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1935200—    
196752−74.0%
200014−73.1%
GadsIedz.±%
201118+28.6%
202111−38.9%

Ievērojamas personības

labot šo sadaļu
  • Kārlis Princis (1893—1978), līvu biologs, entomologs, Latvijas Universitātes docents, Rīgas Dabas muzeja direktors.
  • Alfrēds Audze (1897—1930), Latvijas armijas pulkvedis, brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara un Trīs zvaigžņu ordeņa kavalieris.
  1. «Vietvārdu datubāze: Informācija par Ovišiem». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
  2. 2,0 2,1 LĢIA vietvārdu datubāze
  3. «Lībiešu krasts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 27. februārī.
  4. «Tūrisms Ziemeļkurzemē. Oviši». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 2. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 7. jūlijā.
  5. OSP