Atvērt galveno izvēlni
Radiotehnikas logo

Radiotehnika (arī VEF Radiotehnika RRR) ir Latvijas elektronikas un akustisko sistēmu ražošanas uzņēmums, kas atrodas Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Uzņēmums ir dibināts 1927. gadā un tā galvenās pamatspecializācija ir akustisko sistēmu ražošana, iebūvējamo skaļruņu ražošana, korpusu ražošana profesionālajām akustiskajām sistēmām, shēmplākšņu ražošana, shēmplākšņu montāža, ieskaitot SMD montāžu kā arī elektromehānisko mezglu un bloku montāža.[1]

VēstureLabot

PirmsākumiLabot

Radiotehnikas pirmsākums meklējams 1926. gada 25. oktobrī, kad Ābramam Leibovicam izdeva atļauju radioaparātu ražošanai no jau apstiprinātām shēmām. Tā radās jauna akciju sabiedrība Ābrama Leibovica foto radio centrāle. 1932. gadā kompānija pārcēlās uz jaunām telpām Mūkusalas ielā 41. Sākotnēji tika ražoti ārzemju radioaparātu modeļi no importētām detaļām - Telefunken, Kramolin, DeTeWe, Lumophon, taču jau 1932. gadā tika izveidots pirmais paškonstruētais modelis. 1935. gadā izveidoja modeli Ferrosupers 36 - pirmo radiouztvērēju ar elektromagnētisko spoli. 1936. gadā kompānijā tika nodarbināti jau 240 cilvēki. Savas pastāvēšanas laikā pavisam tika ražoti 40 modeļi.

1933. gadā Rīgā tika nodibināta A. Apsīša un F. Žukova radioražošanas kompānija. Galvenie produkcijas veidi bija detaļas (pastiprinātāji utt.) radiofonam - tā tika saukta radioraidīšana tajā laikā. Aparatūra vadu translācijai bija slavena pat aiz valsts robežām. Trijlampu radiouztvērējs Toņmeistars tika ražots 2500-3000 vienības gadā. No 1934. gada kompānija atradās Dārza ielā 16. Savas pastāvēšanas laikā kompānija izveidoja aptuveni 20 radiouztvērēju modeļus. Latvijā bija arī citas nelielas kompānijas, kuras ražoja radioaparātus, turklāt tādas bija ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā. Radioaparātu ražošana un tirgošana bija ienesīga nodarbošanās, līdz 1938. gadā bija oficiāli reģistrēti jau 29 radioaparātu ražotāji. Pārsvarā tos konstruēja radio amatieri, būvējot modeļus, kas bija izstrādāti žurnāla "Radio abonents" laboratorijā.

Latvijas radioamatieru biedrība tika nodibināta 1924. gada 18. jūnijā. 1926. gadā sāka izdot žurnālu "Radio".

Otrais pasaules karšLabot

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā visas privātās kompānijas, kas ražoja radiouztvērējus, nacionalizēja. Leibovica kompāniju nosauca par "Radiopionieri", bet Apsīša par "Radiotechniku".[2] 1941. gada martā "Radiopionieri" apvienoja ar nacionalizēto uzņēmumu "Nikolajs Klemptners".

Tā bijušais īpašnieks Ābrams Leibovics un viņa dēli Nohums (valdes priekšsēdētājs), Nafteļs un Izraels Leiboviči *valdes locekļi) 1941.g. martā bija apsudzēti par nacionalizētās fabrikas naudas piesavināšanu. Ābramam laika posmā no 13. līdz 23. jūlijam, 1940.gadā, tika izmaksāti 20 tūkst. latu, uzņēmuma parādniekiem, ģimenes radiniekiem, virs 6 tūkst.[3] Uzņēmuma vadītāji izdalīja saviem radiniekiem arī dažādas foto un radio preces. Par šo pretlikumīgu darbību Naftaļi Leiboviču sodīja ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, bet viņa brāļus ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, ar visas mantas konfiskāciju[4].

Apsītis palika strādāt ražošanā.

Latvijas vācu okupācijas laikā abus uzņēmumus apvienoja un pārveidoja par Telefunken Gerätewerk Riga, taču radioaparātu ražošana neatsāka, galveno uzmanību un resursus veltot militāro sakaru līdzekļu un artilērijas optikas piederumu ražošanai. Kara beigās uzņēmumi tika izlaupīti, taču, pateicoties direktora Aleksandra Apsīša centieniem, 1944. gada rudenī lielu daļu aprīkojuma izdevās nosargāt.

Pēckara attīstībaLabot

Pēc kara tika uzsākta uzņēmumu atjaunošana. 1945. gadā tika izlaists pirmais radiouztvērējs Rīga T-689, un vēlāk - 1947. gadā tam sekoja Rīga T-755 un 1949. gadā - lauku rajoniem paredzētais Rīga B-912. 1951. gadā radiorūpnīcu nosauca A. S. Popova vārdā. Aleksandru Apsīti tā laika varas iestādes vainoja jauno sistēmu darbības problēmās, līdz 1952. gadā viņu pazemināja amatā un gada beigās arestēja. Par viņa atbrīvošanu iestājās pat valdības vadītājs Vilis Lācis, taču 4 mēneši, ko Apsītis pavadīja ieslodzījumā, atstāja paliekošu iespaidu uz viņa veselības stāvokli. Apsītis nomira 1988. gada 1. septembrī un tika apglabāts Raunas kapos.

Radiotehnika tika izveidota 1971. gadā un apvienoja A. S. Popova vārdā nosaukto Rīgas radiorūpnīcu (RRR) kā galveno uzņēmumu, Rīgas elektromehānisko rūpnīcu (REMR), kas ražoja visus atskaņotājus, Kandavas radiorūpnīcu (izveidota 1963. gadā) - ražoja pārnēsājamos radiouztvērējus, konstruktoru biroju Orbīta (izveidots 1960. gadā).

Uzplaukuma gados ražošanas apvienībā strādāja 16 tūkst. cilvēku[2].

MūsdienasLabot

Mūsdienās par Radiotehnikas pēcteci ir kļuvusi firma "VEF Radiotehnika RRR". Tā aktīvi nodarbojas ar ražošanas attīstību un modernu perspektīvu akustisko sistēmu modeļu izveidošanu.[nepieciešama atsauce] Patlaban tiek ražotas dažādas akustiskās sistēmas un mājas kinozāles, kuras ir ļoti pieprasītas klientu vidū gan NVS, gan ES valstīs.[nepieciešama atsauce]

2015. gada 30. aprīlī VEF Radiotehnika RRR paziņoja par pamesta nekustamā īpašuma Kurzemes prospektā 3B, Rīgā, pārdošanu par 945 tūkstošiem eiro[5].

2018. gada sākumā nojauca rūpnīcas galveno ēku Kurzemes prospektā 3C, lai tās vietā uzceltu būvmateriālu veikalu "Depo"[5].

 
"Radiotehnikas" ēkas nojaukšana 2018. gada janvārī

Modeļu uzskaitījumsLabot

Lampu modeļiLabot

  • Radiola
  • Rīga T-689
  • Rīga T-755
  • Rīga B-912
  • U-207
  • Rīga T-51
  • Rīga 6
  • Rīga 10
  • Daugava
  • Festivāls
  • Sakta
  • Dzintars
  • Teika
  • Rigonda
  • Rigonda - stereo
  • Rigonda 102
  • Simfonija
  • Simfonija 2
  • Simfonija 003

Pusvadītāju modeļiLabot

  • Ausma
  • Gauja
  • Orbīta
  • Orbīta 2
  • Banga
  • Banga 2
  • Rīga (301, 302)
  • Selga (402, 403, 404, 405, 309)
  • Radiotehnika 625
  • Imula RP - 8310
  • Abava
  • Abava 252
  • Salena (216, 217, 218, 219, 220)
  • Rīga (101, 102, 103, 104, 110, 111, 310)
  • Salut 001
  • ML - 6302
  • ML - 6314
  • Viktorija (001, 003)
  • Ļubava
  • Melodija (102)
  • ML - 6201
  • Voshod-175

Piezīmes un atsaucesLabot

  1. Radiotehnika / Par uzņēmumu Archived 2010. gada 10. jūlijā, Wayback Machine vietnē., rrr.lv
  2. 2,0 2,1 Gubins Mihails. «История рождения и смерти завода "Радиотехника"». lv.sputniknews.ru (krievu), 2017-10-13. Skatīts: 2019-01-15.
  3. "Tiesa. Rīgas Centra rajona prokuratūrā.". Cīņa. 1.03.1941.
  4. "Nelietīgi izmantojusi uzticību". Padomju Latvija, laikraksts 71. 22.03.1941.
  5. 5,0 5,1 Sputnik. «"Radiotehnikas" vietā parādīsies "Depo"». sputniknewslv.com (en-us). Skatīts: 2019-01-15.

Ārējās saitesLabot