Orhideju dzimta (Orchidaceae) ir plaša viendīgļlapju augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē. Zināmas līdz 24500 orhideju sugām.[1] Vairākums sugu sastopamas tropos, lietus mežos.

Orhideju dzimta
Orchidaceae (Juss.)
Stāvlapu dzegužpirkstīte (Dactylorhiza incarnata)
Stāvlapu dzegužpirkstīte (Dactylorhiza incarnata)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaSpargeļu rinda (Asparagales)
DzimtaOrhideju dzimta (Orchidaceae)
Orhideju dzimta Vikikrātuvē

Tagad orhideju dzimta ietilpst sparģeļu rindā (Asparagales). Agrāk un citās sistemātikās tā pieder pie orhideju rindas (Orchidales)[2] vai sīksēklu augiem (Microspermae).[3]

Orhideju dzimtā ir šādas apakšdzimtas:

 
Orhideju kladogramma

Orhidejām ir tikai sekundāras saknes, augošas no stublāja vai gumiem. Uz zemes augošajām orhidejām parasti ir gan saknenis, gan sakņu gumi. Dažreiz pazemes orgāns sastāv no viena guma, kas apakšdaļā atgādina sakni. Ik gadus izveidojas jauns gums, kur uzkrājas barības vielas nākamā gada stumbram, lapām. Citām orhidejām ir tikai daudz sakņu, bet nav gumu. Piemēram, ligzdenei ir tikai saknes un tā barību saņem ar sēnes palīdzību. Epifītiskajām orhidejām saknēs var būt arī hlorofils. To saknes veidotas tā, lai augs varētu augt uz kokiem.

 
Sazarota Oncidium flexuosum ziedkopa

Stublājs parasti vienkāršs, bet retāk stumbrs vai ziedkopa ir sazarojis. Dažreiz stublājs caurs.

 
Dažādu orhideju lapas

Lapas veselas. Tās sakārtotas rozetē vai pamīšus. Dzīslojums līdztekus, lokveidīgs, retāk tīklveidīgs (piem., Goodyera repens).

 
Apziednis ar 6 vainagveida lapām, kas sakārtotas 2 gredzenos. 3 ārējā gredzena lapas (S - sepal no latīņu: separatus + petalum = kauslapa) parasti gandrīz vienādas. Apziedņa iekšējā gredzena lapas atšķirīgas, 2 vainaglapas (P - petalum) un lūpa (L)

Ziedi divdzimumu, seglapu žāklēs vārpās vai ķekaros, retāk pa vienam. Apziednim ir 6 vainagveida lapas, kas sakārtotas 2 gredzenos. 3 ārējā gredzena lapas parasti gandrīz vienādas. Apziedņa iekšējā gredzena lapas atšķirīgas, 2 lapas līdzīgas ārējā gredzena lapām.

 
Epipactis helleborine zieds. Apziednis, kolumna un polinijs.

Trešā - lūpa, atšķiras no visām pārējām apziedņa lapām pēc formas, krāsas un lieluma. Ziedam plaukstot, sēklotne vai ziedkāts pagriežas pa 180°, retāk pa 360°. Tāpēc lūpa parasti vērsta uz leju. Pie lūpas pamata bieži ir caurs pagarinājums - piesis, kur uzkrājas nektārs. Parasti attīstīta ir tikai viena putekšņlapa, retāk 2. Tā ir saaugusi ar irbuli un veido kolonu. Putekšņi ligzdās saķepuši ķīļveida vai vālesveida masā, polinijā.

 
Dažādu orhideju pogaļu šķērsgriezumi

Auglis - pogaļa, kas atveras ar 6 gareniskām plaisām. Sēklas ļoti sīkas, bez endospermas. Tās dīgst tikai mikorizas sēņu klātbūtnē.

 
Fuksa dzegužpirkstītes pogaļas

Aug uz zemes, kā arī kokos (tādas orhidejas sauc arī par epifītiskajām orhidejām). Visām orhideju sugām jābūt mikorizai, lai varētu uzdīgt sēklas. Dažiem saprofītiem augiem mikoriza vajadzīga vienmēr. Dažas sugas ir specializējušās un ieņem šauras ekoloģiskās nišas, gan pēc augsnes, gan pēc mikorizas biedra, gan pēc kukaiņa, kas to apaugļo.

 
Vaniļas zieds

Viszināmākā orhideju suga, ko izmanto garšvielas iegūšanai, ir vaniļa Vanilla planifolia.

Orhidejas dzimtas sugām ir liela dekoratīvā nozīme. Dažas sugas vai jaunos hibrīdus audzē kā istabaugus. Citas sugas izmanto par grieztajām puķēm.

Tautas medicīna

labot šo sadaļu

Dzegužpuķu, gimnadēniju un naktsvijoļu jaunos gumus izmanto kā zāles (tuber salep). Gumos ir ciete un gļotas. Tās bieži tika izmantotas tautas medicīnā kā universālas zāles pret vīriešu slimībām, sevišķi pret impotenci; cietes dēļ arī pret caureju. Eiropā ļoti plaši sastopams bija ticējums: "ja ēd gumu, tad dzims puika", no kurienes nosaukums "puiku zāles" jeb Orchis morio. Bet arī: “piegulē̦tām meitām jāē̦d orchis moris (puiku zāles, dze̦guzes kumoss) saknes, tad viņu kauns nenāks gaismā”[4] Mūsdienu medicīna noliedz šāda pielietojuma efektivitāti.

Latvijā sastopamās sugas

labot šo sadaļu
 
Dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus)
 
Sarkanā cefalantēra (Cephalanthera rubra)

Latvijā sastopamas 33 savvaļas orhideju sugas. Vairākums ir valsts aizsardzībā. Latvijā tās aug tikai uz zemes, pļavās, mežos un purvos.

  • Cypripedum
Dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus)
  • Neottianthe
Cepurainā neotiante (Neottianthe cucullata)
  • Cephalanthera
Sarkanā cefalantēra (Cephalanthera rubra)
Garlapu cefalantēra (Cephalanthera longifolia), laikam Latvijā izzudusi suga
  • Ophrys
Mušu ofrīda (Ophrys insectifera)
  • Dzegužpirkstītes (Dactylorhiza)
Stāvlapu dzegužpirkstīte (Dactylorhiza incarnata)
Iedzeltenā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza ochroleuca vai Dactylorhiza incarnata ssp. ochroleuca)
Asinssārtā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza cruenta vai Dactylorhiza incarnata ssp. cruenta)
Baltijas dzegužpirkstīte (Dactylorhiza baltica vai D. longifolia)
Plankumainā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza maculata)
Fuksa dzegužpirkstīte (Dactylorhiza fuchsii)
Traunsteinera dzegužpirkstīte (Dactylorhiza traunsteineri) vai Rusova dzegužpirkstīte (Dactylorhiza russowii)
  • Dzegužpuķes (Orchis).
Vīru dzegužpuķe (Orchis mascula)
Bruņcepuru dzegužpuķe (Orchis militaris)
Zalkšu dzegužpuķe (Orchis morio)
Deguma dzegužpuķe (Orchis ustulata)
  • Gymnadenia
Odu gimnadēnija (Gymnadenia conopsea)
  • Platanthera
Smaržīgā naktsvijole (Platanthera bifolia)
Zaļziedu naktsvijole (Platanthera chlorantha)
  • Herminium
Vienguma hermīnija (Herminium monorchis)
  • Liparis
Lēzeļa lipare (Liparis loeselii)
  • Hammarbya
Purva sūnene (Hammarbya paludosa)
  • Malaxis
Purvāju vienlape (Malaxis monophyllos)
  • Coeloglossum
Zaļā dobziede (Coeloglossum viride)
  • Listera
Sirdsveida divlape (Listera cordata)
Ovālā divlape (Listera ovata)
  • Corallorhiza
Trejdaivu koraļļsakne (Corallorhiza trifida)
  • Epipogon
Bezlapu epipogija (Epipogon aphyllum)
  • Neottia
Parastā ligzdene (Neottia nidus-avis)
  • Epipactis
Platlapu dzeguzene (Epipactis helleborine)
Purva dzeguzene (Epipactis palustris)
Tumšsarkanā dzeguzene (Epipactis atrorubens)
  • Goodyera
Ložņu saulenīte (Goodyera repens).
  1. Andreas Bresinsky, Christian Körner, Joachim W. Kadereit, Gunther Neuhaus, Uwe Sonnewald: Strasburger — Lehrbuch der Botanik. Begründet von E. Strasburger. Spektrum Akademischer Verlag, Heidelberg 2008 (36. Aufl.) ISBN 978-3-8274-1455-7
  2. Latvijas sēklaugi[novecojusi saite]
  3. Latvijas PSR flora
  4. Kārlis Mīlenbahs: Latviešu valodas vārdnīca II: 314. Izrediģēja, papildināja un publicēja Jānis Endzelīns.

Ārējās saites

labot šo sadaļu