Atvērt galveno izvēlni

Baltijas dzegužpirkstīte (Dactylorhiza baltica (Klinge) Nevski vai D. longifolia, Dactylorhiza majalis ssp. longifolia) ir orhideju dzimtas (Orchidacaea) suga. Latvijā tā ir diezgan bieži sastopama, bet ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā komerciāli apdraudēto sugu kategorijā.

Baltijas dzegužpirkstīte
Dactylorhiza baltica
Baltijas dzegužpirkstīte
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
DzimtaOrhideju dzimta (Orchidacaea)
ĢintsDzegužpirkstītes (Dactylorhiza)
SugaBaltijas dzegužpirkstīte (D. baltica)
Baltijas dzegužpirkstīte Vikikrātuvē

AprakstsLabot

Daudzgadīgs, aptuveni 15 - 60 cm augsts lakstaugs. Gumi "pirkstaini" (gr. dactylos 'pirksts', rhiza 'sakne'), saknes īsas. Stublājs stāvs ar cauru vidu - kas ir svarīga atšķirība no plankumainās dzegužpirkstītes. Lapas lancetiskas, virspusē plankumainas, šaurākas nekā Dactylorhiza majalis, no kurienes epitets longifolia 'garlapains'. Plankumi uz lapām gandrīz taisnstūrveidīgi, it kā paralēlās rindās.[1] Lieli ziedi, sakārtoti blīvā, garā ziedkopā. Pieziedlapas lancetiskas, violetas. Ziedi purpurvioleti. Lūpa trīsdaivaina, visas daivas ieapaļas. Latvijā zied jūnijā un jūlijā.

IzplatībaLabot

Baltijas dzegužpirkstītes areāls plešas no Austrumeiropas līdz Āzijas rietumdaļai. Latvijā Baltijas dzegužpirkstīte pirmo reizi ievākta herbārijā 1880. gadā Lielupes krastā pie Mellužiem.[1]

BiotopiLabot

Aug mitrās pļavās, purvos, pārpurvotās pļāvās, upju krastos,[1] krūmājos, retāk skrajos mežos. Sugu apdraud meliorācija un augsnes rekultivēšana kā arī pļavu aizaugšana ar krūmiem un kokiem.

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 V.Baroniņa, I.Lodziņa "Populārzinātniskā Latvijas Sarkanā grāmata. Augi.", 1992., ISBN 5-7966-0544-5
  • Zigmas Gudžinskas, Mindaugas Ryla. Lietuvos gegužraibiniai (Orchidaceae). Vilnius 2006. ISBN 9986-662-28-1.
  • Mindaugas Ryla: "Lietuvos gegūnių (Dactylorhiza) atpažinimo problemos" Botanica Lithuanica Suppl. 5: 47-61, 2003.

Ārējās saitesLabot