Ojārs Siliņš

**Ojārs Siliņš**
	Ojārs Siliņš 2015. gadā
Personas dati
Dzimis	1993. gada 20. jūlijā (30 gadi); Rīga, Latvija
Tautība	latvietis
Augums	204 cm
Svars	98 kg
Sporta veids	basketbols
Pozīcija	vieglais uzbrucējs
Izglītība
Vidusskola	Rīgas Valsts 3. ģimnāzija
Kluba informācija
Klubs	Ostrovas Velkopolskas "Stal"
Līga	PLK
Profesionālie klubi
Sezonas	Klubs
2009-2010	BK "Ķeizarmežs"
2012-2016	Reggiana
2016-2017	Bonnas "Telekom Baskets"
2017-2018	Aquila Basket Trento
2018	Alma Trieste
2018-2019	Sidigas Avellino
2019-2020	Brescia
2020	Gravelines
2020-2021	Astana BK
2021-2022	Tallinas "Kalev/Cramo"
2022-pašlaik	Ostrovas Velkopolskas "Stal"
Nacionālā izlase
Sezonas	Valsts
2016-pašlaik	Latvija
Sasniegumi un apbalvojumi
	FIBA Eiropas izaicinājuma kauss (2014); ENBL čempions (2023); Itālijas superkauss (2015); Kazahstānas čempions (2021); Polijas superkauss (2022);
Vīriešu basketbols
Pārstāvot: Latvija
Eiropas čempionāts U-20
Sudrabs	Igaunija 2013

Ojārs Siliņš (dzimis 1993. gada 20. jūlijā Rīgā) ir latviešu basketbolists, spēlē vieglā uzbrucēja pozīcijā. 2023. gadā sezonā pārstāv Polijas klubu Ostrovas Velkopolskas "Stal". Latvijas basketbola izlases spēlētājs.

Karjera labot šo sadaļu

Jaunatnes basketbolā O. Siliņš bija Daugavas sporta nama sistēmas audzēknis (treneris Mārtiņš Fomins), pārstāvējis tā komandu LJBL. 16 gadu vecumā debitēja pieaugušo basketbolā, pārstāvot BK "Ķeizarmežs", kas spēlēja Latvijas Basketbola līgā un Baltijas Basketbola līgā. Šajā pašā sezonā (2010. gadā) viņš pārcēlās uz Itāliju, Romā bāzēto vienu no labākajām šīs valsts basketbola skolām Stella Azzurra. Pēc tam lielu karjeras daļu pavadījis Itālijā.

Klubu karjera labot šo sadaļu

2012. gada pavasarī O. Siliņš noslēdza pirmo profesionālo līgumu ar Reggiana klubu uz trim sezonām.^[1] Debitēja pieaugušo komandā ar 13 punktu guvumu 25 minūtēs 2011. gada nogalē vēl kā jaunatnes sistēmas spēlētājs, piedaloties kausa izcīņas spēlē. Iepriekš divas sezonas pārstāvēja kluba jauniešu komandu.^[2] Otrajā pilnvērtīgajā profesionāļa sezonā jau bija kļuvis par komandas pamata piecinieka spēlētāju, piedaloties gan Itālijas čempionāta, gan FIBA Eiropas Izaicinājuma kausa izcīņā. 2014. gadā Siliņš pieteicās NBA draftam, taču netika izvēlēts. 2015. gada jūnijā bija viens no komandas līderiem Itālijas čempionāta finālsērijā, tomēr septiņu spēļu sērijā zaudēja, kļūstot par Itālijas vicečempionu. tā paša gada rudenī ar komandu pirmo reizi kluba vēsturē izcīnīja Itālijas Superkausu, pārspējot Eirolīgas klubu Milānas "Olimpia". 2016. gada jūnijā otro gadu pēc kārtas kļuva par Itālijas vicečempionu.

2016. gada oktobrī pievienojās Boonas "Telekom Baskets" komandai Vācijā, parakstot ar to līgumu uz vienu mēnesi. Parādījis labu sniegumu, Siliņš pagarināja līgumu ar klubu, lai gan esot bijuši piedāvājumi arī no citiem klubiem.^[3] 2017. gada vasarā Siliņš parakstīja līgumu uz vienu sezonu ar Aquila Basket Trento klubu, pēc vienas sezonas pārtraukuma atgriežoties Itālijā un ULEB Eirokausā. 2018. gada jūnijā Siliņš vēlreiz iekļuva A sērijas finālā, bet arī šoreiz piedzīvoja zaudējumu.

2018. gada oktobrī O. Siliņš parakstīja līgumu ar Itālijas klubu Alma Trieste, kur spēlēja kopā ar citu latvieti Artūru Strautiņu. Pēc divu mēnešu darba Siliņš izmantoja līgumā paredzēto iespēju neturpināt līgumu ar klubu, bet janvārī uzbrucējs parakstīja līgumu ar Sidigas Avellino līdz sezonas beigām un pirmo reizi spēlēja FIBA Čempionu līgā. 2019./2020. gada sezonā basketbolists pārstāvēja Itālijas klubu Brescia un Francijas klubu Gravelines. 2020. gada oktobrī Siliņš pievienojās Kazahstānas basketbola klubam Astanas Astana BK, kur spēlē kopā ar citu Latvijas basketbolistu Mārtiņu Meieru. Pēc sekmīgas sezonas Nursultanā, kļūstot par Kazahstānas čempionu, 2021. gada vasarā O. Siliņš parakstīja līgumu ar Roberta Štelmahera trenēto Igaunijas klubu Tallinas "Kalev/Cramo", kas spēlēja arī VTB Vienotajā līgā un Čempionu līgā.

2022. gada rudenī pievienojās Polijas klubam Ostrovas Velkopolskas "Stal", ar kuru sezonas noslēgumā kļuva par nesen izveidotās Eiropas Ziemeļu basketbola līgas čempionu.

Latvijas izlase labot šo sadaļu

O. Siliņš Latvijas U-19 izlases sastāvā izcīnīja 10. vietu 2011. gada Pasaules U-19 čempionātā. Spēlējis 2009. gada Eiropas U-16 čempionātā, 2011. gada Eiropas U-18 čempionātā, 2012. un 2013. gada Eiropas U-20 čempionātos. 2013. gadā Siliņš kļuva par Eiropas vicečempionu, izslēgšanas mačos spēlējot bez maiņām un beidzot turnīru ar vidēji spēlē gūtiem 12 punktiem, 8,9 atlēkušajām bumbām un 2,1 bloķētu metienu (trešais rādītājs turnīrā). O. Siliņš laukumā pavadīja visilgāko spēles laiku (vidēji 37,9 minūtes) starp visiem čempionāta spēlētājiem.

2013. gadā pēc U-20 čempionāta savainojuma dēļ nepievienojās nacionālās valstsvienības treniņiem, bet 2014. gadā pēc pieteikšanās NBA draftam O. Siliņš veltīja vasaru individuālajam darbam.

2015. gada vasarā iekļauts Latvijas nacionālās izlases pamata kandidātu sarakstā, tomēr savainojums lika atkal pārcelt debiju valstsvienībā par gadu. Debiju vīriešu valstsvienībā Siliņš beidzot piedzīvoja 2016. gada vasarā, pārstāvot Latviju Riodežaneiro olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Belgradā.^[4]

Kopš 2017. gada O. Siliņš regulāri pārstāv Latvijas valstsvienību.

Privātā dzīve labot šo sadaļu

O. Siliņš ir Dailes teātra un kino aktiera Aivara Siliņa jaunākais dēls,^[5] gleznotāja Jāņa Straumaņa mazdēls, kā arī basketbola žurnālista un komentētāja Andreja Siliņa brālis un uzņēmējas un politiķes Elīnas Treijas pusbrālis.