Jānis Straumanis

Jānis Straumanis (1932. gada 11. maijs — 2015. gada 26. novembris) bija ainavu, kluso dabu un portretu gleznotājs un Rīgas pilsētas Labiekārtošanas kombināta mākslinieku darbnīcas mākslinieks un radošās grupas vadītājs. Darbojies monumentāli dekoratīvās mākslas jomā, tai skaitā arī monumentālu sienas gleznojumu īstenošanā uz Rīgas namu ugunsmūriem. Strādāja eļļas tehnikā.

Jānis Straumanis
Straumanis janis pasportrets.jpg
Dzimis 1932. gada 11. maijā
Bauskas apriņķa Mežotnes pagasta Sviļi Karogs: Latvija Latvija)
Miris 2015. gada 26. novembrī (83 gadu vecumā)
Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Nozares glezniecība
Mācījies Latvijas Mākslas akadēmija
Mākslas virziens reālisms

BiogrāfijaLabot

Gleznotājs Jānis Straumanis dzimis 1932. gada 11. maijā Bauskas apriņķa Mežotnes pagasta „Sviļos” Veras un Kārļa Straumaņu piecu bērnu ģimenē kā otrais bērns. No 1940. gada mācījies Codes pagasta Bērzu pamatskolā, kur viņa mākslinieka talanta pirmās iezīmes pamanīja skolotājs, gleznotājs Pēteris Ruņģis, iesakot mācības turpināt mākslas skolā.

Vecāki praktisku apsvērumu dēļ šos centienus neatbalstīja, un Jānis 1947. gadā iestājās Rīgas Būvniecības tehnikumā, paralēli mācībām tehnikumā apmeklējot tēlotājas mākslas studiju Rīgas Celtnieku klubā. Mācības Rīgā viņu paglāba no 1949. gada izsūtīšanas uz Sibīriju. Tomēr arī Jānis izjuta padomju varas represijas. 1951. gadā ar labām sekmēm pabeidzot Rīgas Būvniecības tehnikumu, viņš uz Sibīriju izsūtītās ģimenes dēļ, diplomu tomēr nesaņēma. To Jānis varēja iegūt tikai 1956. gadā jau pēc dienesta padomju armijā, atkārtoti veicot diplomdarba aizstāvēšanu.

1951. gadā Jāni iesauca dienēt PSRS Iekšlietu ministrijas atsevišķā kara celtniecības bataljonā, kas faktiski nozīmēja smagu darbu Volgas-Donas kanāla būvniecībā. Šajā bataljonā tika ieskaitīti padomju varai „aizdomīgi” jaunekļi, galvenokārt, uz Sibīriju izsūtīto ģimeņu dēli. Dienesta laiks Padomju armijā aprakstīts Ilmāra Šlata grāmatā "Karjeristi" (2004).[1]

1964. gadā uzsāka studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļā. Glezniecību apguvis profesoru Konrāda Ubāna un Eduarda Kalniņa vadībā.

Pēc LMA absolvēšanas 1969. gadā līdz pat aiziešanai pensijā 1993. gadā strādāja Rīgas pilsētas Labiekārtošanas kombināta mākslinieku darbnīcā par mākslinieku un radošās grupas vadītāju. Darba pienākumu dēļ darbojies monumentāli dekoratīvās mākslas jomā, tajā skaitā arī monumentālu sienas gleznojumu īstenošanā uz Rīgas namu ugunsmūriem.

Jānis miris Rīgā 2015. gada 26. novembrī.

Piedalīšanās izstādēsLabot

Padomju gados PSRS plakātu izstādē ieguvis veicināšanas prēmiju un 1980.gada Maskavas olimpisko spēļu plakātu konkursā dalībnieka diplomu. Piedalījies Latvijas Mākslinieku savienības rīkotajās izstādēs „Dekors”, „Savai pilsētai” u.c.

Vairākus gadus (2002—2006) piedalījies ASF „Radošo senioru nams” rīkotajās izstādēs „Mākslas meistari” Dailes teātrī.

Personālizstādes bijušas 1976. gadā Rēzeknē, 2002. gadā Bauskas Novadpētniecības un Mākslas muzejā, 2003. gadā Rīgas Latviešu biedrības namā, 2011. gadā galerijā „Ilgais ceļš”, kur regulāri piedalījās arī citās izstādēs.

Personīgā dzīveLabot

Jānis dzīvoja kopā ar sievu Ilgu, viņu ģimenē dzima meita Anita. Jāņa znots bija latviešu aktieris Aivars Siliņš, bet viens no mazbērniem ir Latvijas izlases basketbolists Ojārs Siliņš.

AtsaucesLabot

  1. Ilmars Salts. Careerists: Quarry Duty in the Soviet Army. AuthorHouse, 2010-10. ISBN 9781452077055.

Ārējās saitesLabot