Odesas kinostudija

Odesas kinostudija
Odesas kinostudija
Bijušais tips	slēgta akciju sabiedrība
Darbības joma	kino
Dibināts	1919, 1994
Beidza pastāvēt	1988, 2005
Galvenais birojs	Odesa, Ukraina
Produkti	kinofilmas, televīzijas filmas
Īpašnieks(-i)	Ukrainas valsts (50%+1) ; un Nova Film Studios
Tīmekļa vietne	odesafilmstudio.com.ua

Odesas kinostudija (ukraiņu: Одеська кіностудія художніх фільмів, krievu: Одесская киностудия художественных фильмов) ir Ukrainas, agrāk padomju kinostudija Odesā, viena no pirmajām kinostudijām Krievijas Impērijā un Padomju Savienībā. Tā daļēji pieder valdībai, un to pārrauga Ukrainas Valsts īpašuma fonda departaments kopā ar Kultūras ministriju. Kopā ar Dovženko kinostudiju tās ir vienīgās valstij piederošās un lielākās kinostudijas valstī. Kinostudija atrodas Odesā, Ukrainā.

Vēsture

Kinostudiju dibināja 1919. gada 23. maijā ar Ukrainas PSR Odesas guberņas izpildkomitejas lēmumu apvienojot Mirona Grosmana, Dmitrija Haritonova un Borisova kinostudijas. Sākumā tās nosaukums bija "Sarkanās armijas 41. divīzijas un politiskās nodaļas politisko filmu sekcija" un kā pirmo filmu šeit uzņēma pilnmetrāžas filmu Пауки и мухи. Sākotnējās studijas panīka pēc Krievijas pilsoņu kara un Ukrainas neatkarības kara, jo to īpašnieki emigrēja, bēgot no politiskajām apsūdzībām. Grosmana filmu studija Myrograph pastāvēja Odesā kopš 1907. gada un bija vecākā Ukrainas kinostudija.

1922. gadā "filmu sekciju" reorganizēja par visas Ukrainas Fotokino administrācijas (VUFKU) Odesas kinofabriku. Odesas kinostudijā, kas bija VUFKU galvenā ražotne, veica plašus remontdarbus. Studija Rietumos iegādājās jaunu un modernu aprīkojumu, ļaujot studijai uzņemt, apgaismot un apstrādāt filmu krājumus, izmantojot vismodernākās tehnoloģijas. 1926. gadā Vjačeslavs Levandovskis un Devjatkins izveidoja VUFKU animācijas studiju. 1930. gadā VUFKU reorganizēja par daļu no Sojuzkino ar nosaukumu Ukrainafilm.^[1] No 1938. līdz 1941. gadam tā saucās Odesas kinostudija. Otrā pasaules kara gados (Austrumu fronte 1941-1945) to evakuēja un pievienoja Taškentas kinostudijai. 1954. gadā kinostudija atgriezās Odesā.

1955. gadā Odesas kinostudija atsāka pati savu filmu ražošanu. Režisors Aleksandrs Gorkijs ieguva atļauju studijas atdzīvināšanai un atrisināja personāla problēmu, pieaicinot VGIK absolventus — režisorus, operatorus, māksliniekus un ekonomistus. Tā bijušie audzēkņi, kuri parasti gadiem strādāja par asistentiem, ātri uzsāka strādāt apgūtajā specialitātē. 1956. gada 26. novembrī izdeva Fēliksa Mironera un Marlena Hucijeva filmu "Pavasaris Zarečnaja ielā" (Весна на Заречной улице), kas kļuva par nozīmīgu notikumu ne tikai studijai, bet visam padomju kino.

2005. gadā Odesas kinostudiju reorganizēja par slēgtu akciju sabiedrību (akciju kontrolpakete pieder valstij).

Apraksts

Odesas kinostudijas piemiņas monēta

Odesas kinostudijai veltīta jubilejas pastmarka

Studija atrodas pilsētas centrā, netālu no Melnās jūras krasta. 7 hektāru platībā atrodas trīs paviljoniem (600 m, 432 m un 240m). Studijas teritorijā atrodas arī Vira Holodna kinostudija un Odesas kinoskola. Odesas kinostudijai ir savs kinoteātris (U-Cinema), kas arī atrodas kinostudijas teritorijā.

Studijas teritorijā atrodas Kino muzejs, kurā var apskatīt kino veidošanas vēsturi, sākot no kino izgudrošanas un beidzot ar postmoderno, digitālo un avangarda kino.

2019. gadā Ukrainas Nacionālā banka laida apgrozībā piemiņas monētu 100 gadi Odesas kinostudijai,^[2] bet Ukrainas pasts izdeva īpašu Odesas kinostudijai veltītu jubilejas pastmarku.

Kino muzejs

Odesas kinostudijas teritorijā atrodas Ukrainas Nacionālās kinematogrāfistu savienības Odesas nodaļas kino muzejs. Muzejā glabājas Odesas kinostudijas pastāvēšanas gados savāktie materiāli, filmu katalogi, aktiermākslas testu fotoalbumi, informācija par režisoriem un producentiem, filmu tehnika, grāmatas, avīzes, kinožurnāli u.c. Kopumā vairāk nekā divpadsmit tūkstoši "muzeja vienību".^[3]

Pazīstamākās filmas

Padomju Savienība

1926 Ягідка кохання, režisors Oleksandrs Dovženko (mēmā filma)
1926 Вася — реформатор, režisors Oleksandrs Dovženko (mēmā filma)
1926 Тарас Трясило, režisors Pjotrs Čardiņins (mēmā filma)
1926 Тарас Шевченко ("Tarass Ševčenko"), režisors Pjotrs Čardiņins (mēmā filma)
1927 Сумка дипкур'єра, režisors Oleksandrs Dovženko (mēmā filma)
1928 Арсенал, režisors Oleksandrs Dovženko (mēmā filma)
1928 Звенигора, režisors Oleksandrs Dovženko (mēmā filma)
1936 Назар Стодоля, režisors Georgijs Tasins
1941 Таємничий острів ("Noslēpumainā sala"), režisors Eduards Pentslins
1957 Орлёнок, režisors Eduards Bočarovs
1967 Короткі зустрічі ("Īsās tikšanās"), režisore Kira Muratova
1978 Д'Артаньян та три мушкетери ("D'Artanjans un trīs musketieri"), režisors Georgijs Janvalds-Hilkevičs
1979 Пригоди Електроніка ("Elektronika piedzīvojumi"), režisors Kostantīns Brombergs
1979 Місце зустрічі змінити не можна ("Tikšanās vietu mainīt nedrīkst"), režisors Staņislavs Govoruhins
1982 Трест, що луснув ("Trests, kurš bankrotēja"), režisors Oleksandrs Pavlovskis
1982 Чарівники, režisors Kostantīns Brombergs
1983 Серед сірих каменів, režisore Kira Muratova
1983 Військово-польовий роман ("Karalauka romāns"), režisors Pjotrs Todorovskis
1983 Колесо історії, režisors Staņislavs Klimenko
1986 У пошуках капітана Гранта ("Meklējot kapteini Grantu"), režisors Staņislavs Govoruhins
1987 Данило — князь Галицький, režisors Jaroslavs Lupijs
1989 Астенічний синдром, režisore Kira Muratova

Ukraina

1991 Чудо в краю забуття, režisore Natālija Motuzko
1999 Як коваль щастя шукав, režisors Radomirs Vasiļevskis
2001 На Полі Крові, režisors Jaroslavs Lupijs
2007 Біля річки, režisore Eva Neimane

Pazīstamākie režisori

Pjotrs Čardiņins

Oleksandrs Dovženko

Staņislavs Govoruhins

Kira Muratova

1919-1925

Mairons Grosmans (1908—1918) (tiek uzskatīts par Odesas kinematogrāfijas dibinātāju)
Pjotrs Čardiņins (1923—1932)
Less Kurbass (1922—1925)
Georgijs Tasins, pirmais studijas vadītājs 1922. gadā

1926-1936

1936-1954

1955-1965

Kira Muratova un Oleksandrs Muratovs
Vadims Kostromenko, šobrīd muzeja direktors
Vadims Avlošenko
Pjotrs Todorovskis

1966-1996

Pazīstamākie aktieri

1919-1925

Vera Holodnaja (1914—1919) (piedalījusies 35 filmās)
Darja Zerkalova

1926-1936

1966-1996

Vladimirs Visockis

Atsauces

↑ «Kinofest NYC - VUFKU History». kinofestnyc.com. Skatīts: 2016-12-01.
↑ «100 років Одеській кіностудії». bank.gov.ua.
↑ Наталия Тютюненко. «Кино по-одесски, или история длиною в 95 лет | Mediasat» (ru-RU), 2014-10-28. Skatīts: 2022-02-04.

Literatūra

Histoire du cinéma ukrainien (1896—1995), Lubomir Hosejko, Editions à Dié, Dié, 2001,ISBN 978-2-908730-67-8, traduit en ukrainien en 2005 : Istoria Oukraïnskovo Kinemotografa, Kino-Kolo, Kijiva, 2005,ISBN 966-8864-00-X

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Odesas kinostudija.
Oficiālā tīmekļa vietne
Neoficiālā Odesas kinostudijas tīmekļa vietne

[kinofestnyc-1] «Kinofest NYC - VUFKU History». kinofestnyc.com. Skatīts: 2016-12-01.

[2] «100 років Одеській кіностудії». bank.gov.ua.

[3] Наталия Тютюненко. «Кино по-одесски, или история длиною в 95 лет | Mediasat» (ru-RU), 2014-10-28. Skatīts: 2022-02-04.

[1]

[2]

[3]