Negeste, arī Nigaste (latīņu: Negeste, Egeste) bija latgaļu Jersikas valsts pilsnovads (latīņu: castrum Negeste), kas atradās Ogres upes augšgalā. Pilsnovads pieminēts 1211. gada Jersikas dalīšanas un 1213. gada zemju pārdales dokumentos. Sākumā Negestes pilsnovads tika ordenim,[1] bet pēc bīskapa Alberta atgriešanās Livonijā 1213. gadā viņš panāca Jersikas zemju pārdali.[2]

Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm.
Bīskapa Alberta 1213. gada līgums ar Zobenbrāļu ordeni par Letijas pilsnovadu apmaiņu. Bīskaps ieguva Kokneses, Gerdenes, Nigastes, Mārcienas, Cesvaines pilis (no Polijas Archiwum Główne Akt Dawnych).

Negestes pilsnovads tika apvienots ar Mārcienas pilsnovadu un piešķirts bīskapa vasaļiem fon Tīzenhauzeniem, izveidojot Bērzaunes pilsnovadu, kas līdz Livonijas konfederācijas sabrukumam ietilpa Rīgas arhibīskapijas sastāvā. Novada rietumos atradās Ērgļu pils.

Galvenais pilskalns

labot šo sadaļu

Tiek uzskatīts, ka novada centrs bijis Dārznīcas pilskalns, jo dažus kilometrus uz ziemeļiem atradušās Nigestes mājas, kas tagad nojauktas.

Ziemeļos - Tālavas zemes Dzērbene un Piebalga, austrumos - Cesvaines pilsnovads, dienvidos - Mārcienas pilsnovads, bet rietumos - Autines pilsnovads un Kokneses valsts.

Jersikas zemju dalīšana (1211.-1213.)

labot šo sadaļu
  • 1211. gada rudenī Livonijas bīskaps un Zobenbrāļu ordenis sadalīja iegūtās Jersikas ķēniņa zemes, pie kam Zobenbrāļu ordenis ieguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni un Aleni, bet bīskaps Autīni, Asoti, Lepeni un daļu Bebernines.
  • 1213. gadā daļa Jersikas zemju tika apmainītas un Livonijas bīskaps atguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni, Asoti, Lepeni, bet ordenim palika tikai Alene un Autīne.

Pilsnovada teritorija mūsdienās

labot šo sadaļu

Negestes pilsnovada teritorijā mūsdienās atrodas Madonas novada rietumos.