Bebernine bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211. gada Letijas dalīšanas līgumā kā zeme, kas kādreiz piederēja Jersikas ķēniņam. Pēc līguma noslēgšanas Bebernines robežās esošie ciemi (latīņu: villae in confinio Bebernine) pārgāja Rīgas bīskapa pārvaldībā. Citos dokumentos pieminēta kā Bebnine.

Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm.

Jādomā, ka šajā līgumā pieminētā Bebernine nav Beverīna, kas visticamāk atradās Imeras vai Tālavas teritorijā, tomēr līgums varēja paredzēt dažu tās robežās esošu ciemu nodošanu bīskapam Albertam.

Lokalizācija

labot šo sadaļu

Augusts Bīlenšteins pieļāva, ka 13. gadsimtā Lepenes pils atradās Bebrumuižā Aizkraukles novada Bebru pagastā,[1] tomēr 13. gadsimtā šis novads ticamāk atradās Kokneses teritorijā.

Heinrihs Lākmanis to apšaubīja, norādīdams, ka tagadējais Bebru pagasts atradās Kokneses ķēniņvalsts sastāvā. Pēc viņa domām pieminētie ciemi drīzāk meklējami uz ziemeļaustrumiem no Krustpils, kur Variešu pagastā atrodas Silabebru ezers.[2] Tādā gadījumā Bebrenes zeme atradusies starp Asotes un Lepenes pilsnovadiem.

Jersikas zemju dalīšana (1211-1213)

labot šo sadaļu
  • 1211. gada rudenī Livonijas bīskaps un Zobenbrāļu ordenis sadalīja Jersikas ķēniņa zemes, pie kam Zobenbrāļu ordenis ieguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni un Aleni, bet bīskaps Autīni, Asoti, Lepeni un daļu Bebernines.
  • 1213. gadā daļa Jersikas zemju tika apmainītas un Livonijas bīskaps atguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni, Asoti, Lepeni, bet ordenim palika tikai Alene un Autīne.
  1. A.Bielenstein. Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen ..., 1. sējums - 95 lpp.
  2. H.Laakman, Zur geschichte Heinrichs von Lettland und seiner Zeit (Beiträge z. Kunde Estl. XVIII, 2, 1933) - 93 lpp. Die Dörfer gehören in die Umgegend des Sees Sila Bebra